Par likumu, kurš gan vēl nav iesniegts parlamentā, Saeima varētu lemt vēl šovasar, turklāt tas galīgajā lasījumā varētu tikt izskatīts kādā no sesiju pārtraukumā sasauktajām ārkārtas sēdēm, solīja Budžeta komisijas priekšsēdis Jānis Reirs (V). 12. jūnijā parlaments lems par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs (ZZS) komisijas sēdē skaidroja, ka jauna likuma pieņemšana nepieciešama gan saistībā ar pašreizējo politisko situāciju, gan, lai nostiprinātu Valsts aizsardzības koncepcijā nospraustos mērķus. Turklāt, kā atzīmēja Panteļējevs, NATO sabiedrotie pēdējo mēnešu laikā ir palielinājuši ieguldījumus Latvijas drošības stiprināšanā arī tādēļ, ka Latvijas amatpersonas ir izteikušas apņēmību palielināt valsts budžeta finansējumu aizsardzībai.
Tiesa gan, kā uzsver Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Anita Kozlovska, līdzīgi kā patlaban jau eksistējošais Valsts aizsardzības finansēšanas likums arī jaunais likums drīzāk uzskatāms par politisku apņemšanos, nevis par tiesību normu, tādēļ tas, cik liels finansējums tiks atvēlēts aizsardzības vajadzībām, jebkurā gadījumā būs atkarīgs no valsts budžeta likumā noteiktā.
”Delfi” jau ziņoja, ka šogad valsts aizsardzībai budžetā paredzēts finansējums 226 miljonu eiro apmērā, kas ir 0,91% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas aplēsēm, lai nākamgad valsts budžeta finansējums aizsardzībai sasniegtu 1% no IKP, tas jāpalielina par vismaz 21,4 miljoniem eiro.
Saskaņā ar šiem aprēķiniem 2016.gadā aizsardzībai atvēlēto finansējumu būtu jāpalielina jau par 70,9 miljoniem eiro. Atbilstoši pašreizējiem plāniem un NATO dotajiem solījumiem 2% IKP finansējumu aizsardzībai Latvija sasniegs vien 2020 gadā – līdz šim laikam to nepieciešams teju trīskāršot, lai tas sasniegtu 635 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
