Foto: Valsts kanceleja
Pirmdienas vakarā pēc vairāk nekā trīs stundas ilgās tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem gala vienošanās lēmums par nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjomu vēl netika pieņemts, taču aizdevēju emisāri žurnālistiem vēstīja, ka šim skaitlim nevajadzētu būt daudz zemākam par savulaik minētajiem 150 - 180 miljoniem latu.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas komisijas (EK) pārstāvji pat atsaukuši aviobiļetes, kas bija paredzētas rīt lidojumam prom no Latvijas, lai varētu palikt ilgāk šajā misijā, portālu "Delfi" informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V). 

Otrdien notiks nākamais sarunu raunds, savukārt valdības sēdē tiks precizēta budžeta bāze, no kuras rēķināt konsolidāciju, skaidroja ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), pavēstot, ka aizdevēji sarunās uzstājuši uz tādu iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdales modeli, kas paredz 80% no tā pašvaldībām, bet 20% valsts budžetam. Līdz ar to valsts arī nākamgad līdzfinansēs garantēto iztikas minimumu un dzīvokļu pabalstus, apstiprināja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

SVF pārstāvis Marks Grifitss uzsvēra, ka viņa pārstāvētā institūcija tāpēc vēlas saglabāt garantētā iztikas minimuma izmaksāšanu no valsts budžeta, jo viņam esot šaubas par nabadzīgāko pašvaldību spēju to nodrošināt bez valsts atbalsta. No šīs pēdējās konsolidācijas nedrīkst ciest trūcīgie iedzīvotāji, skaidro Grifitss.

Vienlaikus SVF emisārs diplomātiski norādīja, ka "sarunās ir sasniegts zināms progress" un "ir kopēja izpratne par nepieciešamību sasniegt budžeta deficītu zem 2,5% no IKP un spēt īstenot eiro ieviešanas kritērijus". Aizdevēji uzskata, ka ir vēl atsevišķas grūtības par konsolidācijas pasākumiem - tiem vajadzētu būt vairāk, un daļa no tiem varētu būt ilgtspējīgāki.

Savukārt EK pārstāvis Gabriele Džudiči atzina, ka fiskāli situācija ar nepieciešamo konsolidācijas apjomu esot labāka nekā aizdevēji domājuši pirms pusgada. Sarunās tomēr spriests par nepieciešamību efektivizēt valsts pārvaldi, valsts uzņēmumu pārvaldību, kā arī domāt par nekustamā īpašuma nodokļa reformu.

Vaicāts, kāds tomēr varētu būt konsolidācijas apjoms, Džudiče pauda uzskatu, ka tam nevajadzētu būt "daudz zemākam par to, kas iepriekš izskanējis presē", tātad 150 - 180 miljoniem latu. Pie tam Grifitss žurnālistiem klāstīja, ka "trīsciparu konsolidācija" (domāts miljonu latu skaits) "ir diezgan nopietna", tāpēc jārūpējas, lai neciestu nabadzīgie Latvijas ļaudis.

Lai gan iepriekš Ministru Kabineta preses pārstāvji solīja, ka pēc tikšanās notiks preses konference, aizdevēji jau ierodoties bija skeptiski par to, ka pirmdienas vakarā jau būs kas būtisks paziņojams, tāpēc notika vien īss brīfings ar galvenokārt pieklājības frāzēm.

Sarunās ar viesiem piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, taču tās vadītājs Andris Jaunsleinis nesagaidīja tikšanās beigas un aizejot žurnālistiem atzina: viņa klātbūtnē konkrēts lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali neesot ticis pieņemts. Aizdevēji neticot, ka pašvaldības būs tikpat saprātīgas un atbildīgas kā iepriekšējos gadus, skuma Jaunsleinis: "Aizdevēji grib uzspiest mums lielāku konsolidāciju".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!