Nākamgad pirmo reizi kopš 2004.gada valsts pamatbudžetā būs pārpalikums, nevis deficīts, ieņēmumi pārsniegs izdevumus par 8,9 miljoniem latu, savukārt sociālā budžetā joprojām būs deficīts – 133,8 miljonu latu. Par to pēc budžeta apstiprināšanas valdības ārkārtas sēdē žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Projekts paredz nākamgad valsts budžeta ieņēmumus 4,516 miljardu latu apmērā, kas ir par aptuveni 0,25 miljardiem latu jeb 6% vairāk nekā šogad. Izdevumi nākamgad plānoti 4,64 miljardu latu apmērā jeb par aptuveni 114 miljoniem latu jeb 2,4% mazāki nekā šogad. Kopumā nākamā gada konsolidētais budžeta deficīts būs aptuveni 125 miljoni latu.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2012. gadā ir prognozēti 3,26 miljardu latu apmērā, bet izdevumi plānoti 3,25 miljardu latu apmērā, tādējādi valsts pamatbudžetā plānots pārpalikums 8,9 miljonu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2011. gada plānu, ir 93,2 miljoni latu jeb 2,8%.
Savukārt valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,26 miljardu latu un 1,4 miljardu latu apmērā, bet deficīts 133,8 miljonu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumus galvenokārt veido valsts sociālās apdrošināšanas iemak¬su ieņēmumi. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums pret 2011. gada plānu (ar grozījumiem) ir 20,5 miljoni latu jeb 1,4%.
Budžeta sagatavošanai izmantota iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 14,44 miljardu latu apmērā. Šogad budžetā IKP prognoze ir 13,13 miljardi latu.
Atbilstoši ES metodoloģijai budžeta deficīts pēc Finanšu ministrijas aplēsēm būs 2,1% no IKP, savukārt saskaņā ar aizdēvēju novērtējumu – 2,5% IKP.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) atzina, ka aizdevēju aplēstais budžeta deficīts ir lielāks, jo viņi nav atzinuši dažus no valdības piedāvātajiem konsolidācijas pasākumiem - kopumā par aptuveni 36 miljoniem latu. Piemēram, nav atzīts ietaupījums "Gaismas pils" būvniecības par trīs miljoniem latu, militārā kuģa iegādes tēriņu atlikšanu uz 2013.gadu.
Premjers gan uzsvēra – pat ja izdevēji atzīst konsolidācijas pasākumus, kas nodrošina deficītu līdz 2,5% no IKP, tas tik un tā ļaus izpildīt vienošanos par budžeta deficīta slieksni. Finanšu ministrs arī uzsvēra, ka 2,5% budžeta deficīts nākamgad būs ļoti labs signāls gan pašiem mums, gan starptautiskajiem tirgiem.
Vilks arī atzina, ka plānotais IKP pieaugums nākamgad par 2,5% ir konservatīva prognoze, tomēr, ja šī prognoze nepiepildīsies un eirozonā klāsies sliktāk nekā gaidīts, valdība ir gatava budžetu koriģēt. Ministrs uzsvēra – ja nākamgad būs prognozēta zemāka ekonomikas izaugsme, tad budžetu vajadzētu konsolidēt lielākā apmērā.
Premjers piebilda, ka Igaunijā nākamgad plāno 3% IKP pieaugumu, bet Lietuva koriģējusi savu IKP pieauguma prognozi no 2,6% līdz 2,5%. Tas darīts, ņemot vērā pēdējos notikumus globālajā ekonomikā, sacīja premjers. Viņš piebilda, ka Latvijas valdība savās prognozēs bija piesardzīga, lēšot, ka IKP pieaugs par 2,5%.
Finanšu ministrs arī stāstīja, ka kopš 2008.gada budžets konsolidēts par 2,3 miljardiem latu jeb 17,8% no iekšzemes kopprodukta, lielākā daļa konsolidācijas "nodrošināta uz izdevumu samazināšanas rēķina" – ieņēmumu pieaugums nodrošināts par 900 miljoniem latu jeb 7% no IKP.
Arī nākamā gada budžeta no kopējā konsolidācijas apmēra - 156 miljoniem latu - lielāko daļu nodrošinās tēriņu mazināšana, bet ieņēmumu palielināšana paredzēta par 66 miljoniem latu, sacīja Vilks.
Ar aizdevējiem galīgā vienošanās par nākamā gada budžeta projektu vēl nav panākta, taču, pēc premjera sacītā, sarunas ir tuvu noslēgumam. Ja nebūtu Latvijas Krājbankas kraha, sarunas jau būtu noslēgušas, sacīja Vilks, piebilstot, ka ar aizdevējiem par Valsts Kases aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam, lai izmaksātu valsts garantētos noguldījumus Krājbankas klientiem, vēl jāvienojas par "tehniskām lietām".
Budžeta projekts arī paredz, ka dotācijas pašvaldībām plānotas 210,69 miljonu latu apmērā – par aptuveni pieciem miljoniem latu mazāk nekā šogad. Projekts arī paredz noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 6,2 miljardu latu apmērā. Šogad maksimālais parāds noteikts 6 miljardu latu apmērā.
Lauku attīstības fonda garantijām plānots atvēlēt tikpat cik šogad – 44 miljonus latu. Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studējošo un studiju kredītu dzēšanai 1 396 174 latu apmērā būs šī gada līmenī.
Budžeta projekts nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem 80% apmērā un valsts budžetam 20% apmērā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums tāpat kā šogad būs 45 lati, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 70 lati mēnesī. Kopumā budžetā prognozēts, ka nākamgad IIN ieņēmumi būs 649,726 miljoni latu. Šogad IIN prognoze bija 590,4 miljoni latu.
Budžeta projekts arī paredz, ka "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžetā dividendes 90% apmērā no tīrās peļņas, bet ne vairāk kā 36 miljonus latu, kas ir par miljonu latu vairāk nekā šogad noteiktie "griesti".
"Latvijas Valsts mežiem" būs jāieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 90% apmērā no tīrās peļņas (aptuveni 43 miljoni latu) un papildus maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu, tai skaitā no iepriekšējos gados nesadalītās peļņas, 8 386 898 latu apmērā. Šogad uzņēmuma bija jāieskaita budžetā 51,5 miljonus latu.
Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto un līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 2012. gadā ir paredzēts finansējums 993,9 miljonu latu apmērā jeb 30,6% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem.
Budžeta projekts paredz, ka 2012.gadā budžeta deficīts nepārsniedz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Iecerēts, ka 2013.gadā nepārsniegs 1,9% no IKP un 2014.gadā - 1,1% no IKP.
Finanšu ministrija arī secināja, ka "iekšējā tirgus mehānisms nerada izteiktu inflācijas spiedienu un, atkāpjoties cenu pieaugumam pasaulē, kā arī uzturot nemainīgu nodokļu politiku", kopējais inflācijas līmenis nākamajā gadā būtiski mazināsies. FM prognozētā gada vidējā inflācija 2011. gadam ir 4,4% un 2012. gadā 2,4%.
Tomēr FM atzīmē, ka tautsaimniecības attīstību 2012. gadā var ietekmēt vairāki riski. Lai gan pēdējo nedēļu notikumi ar Latvijas Krājbankas maksātnespēju negatīvi ietekmēs ekonomiku, tomēr svarīgi uzsvērt, ka šī nav sistēmiski svarīga banka un visticamāk izaugsmi būtiski neietekmēs. Lielākie riski joprojām ir saistāmi ar notikumiem ārējā vidē, it īpaši eirozonā, kurā jau šobrīd vērojams izaugsmes tempu samazinājums.
"Budžeta likumprojekts nodrošina atbilstošas valsts fiskālās politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē. Šis ir pēdējais budžeta likumprojekts, kas tiek sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā, jo ar šo likumprojektu ir plānots šā gada 22.decembrī veiksmīgi noslēgt starptautiskā aizdevuma Latvijai programmu, tādējādi Latvija faktiski atgūs neatkarību savos ekonomiskajos un finanšu lēmumos," norāda Vilks.
Jau otrdien, 6. decembrī 2012. gada budžeta projektu ar pavadošo likumprojektu paketi, kurā kopā ir 31 likumprojekts, ir plānots iesniegt Saeimā, savukārt 8. decembrī budžeta projektu izskatīs Saeimas Budžeta komisijas sēdē, bet 8.decembrī 2012. gada budžeta projektu plānots skatīt Saeimā 1.lasījumā. 12.decembrī MK plānots izskatīt priekšlikumus 2. lasījumam Saeimā, bet 13. un 14. decembrī - Saeimas Budžeta komisijas sēdē, lai 15. vai 16. decembrī to 2. lasījumā varētu skatīt Saeimā.