Starptautiskā lidosta "Rīga" aicina valdību lidostai piešķirt 6,92 miljonus latu lielu dotāciju. "Gadījumā, ja valsts dotācija netiktu piešķirta, aviācijas drošības uzturēšanas pasākumu finansējums būtu jānodrošina ieviešot aviācijas drošības maksas," raksta lidosta. Drošības maksu ieviešanai būtu negatīvas sekas uz sadarbību ar lielākajiem pasažieru pārvadātājiem Rīgas lidostā – "airBaltic" un "Ryanair". Lidosta norāda, ka drošības maksu ieviešana pārkāptu noslēgto līgumu ar "Ryanair", tādēļ pastāv risks, ka aviokompānija lidostai varētu prasīt atlīdzināt zaudējumus 12,8 miljonu latu apjomā. Savukārt lidostas neiegūtā peļņa, atsakoties no sadarbības ar "Ryanair", būtu 8,6 miljoni latu.
Savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome (NEPLP) norāda, ka Latvijas Televīzijai (LTV) nākamajā gadā no valsts budžeta ir nepieciešami 7,47 miljoni latu un Latvijas Radio (LR) – četri miljoni. Padome uzsver, ka LTV un LR pašu ienākumi pērn salīdzinājumā ar 2008.gadu ir sarukuši par 4,8 miljoniem latu. Turklāt jau iepriekšējos gados abiem sabiedriskajiem medijiem dotāciju apjoms saruka.
Finanšu problēmas vajā arī komerciālos medijos, norāda padome. Abos Latvijas populārākajos televīzijas kanālos TV3 un LNT krīzes gados krasi sarucis reklāmas apjoms un līdz ar to mediju ienākumi. Lai segtu zaudējumus, LNT un TV3 apsver iespēju kļūt par maksas kanāliem. Lielās grūtības nonākuši arī reģionālie plašsaziņas līdzekļi.
Padome brīdina, ka, nepiešķirot dotācijas LTV un LR, abi mediji var bankrotēt, Latvijas iedzīvotājiem bez maksas vairs nebūs pieejami LNT un TV3 kanāli un ir apdraudēta reģionālo mediju pastāvēšana.
Satraukumu par nākamā gada valsts budžeta izveidi vēstulē Ministru kabinetam izteikusi arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA). Kamēr nav pieņemts valsts budžets un nav skaidra tā ietekme uz pašvaldībām, tikmēr pašvaldības nevar pieņemt savus budžetus, norāda asociācija, atgādinot, ka teju ir pienākusi gada nogale. LLPA uzsver, ka pašvaldību budžetā ir jāatvēl līdzekļi sociālajai sfērai, veselības aprūpei un izglītībai, taču neziņa par valsts budžetu liedz pašvaldībām pieņemt lēmumus par finansējuma apjomu šīm nozarēm.
Vairākas organizācijas paudušas neapmierinātību ar valdības pieļāvumu palielināt pievienotās vētrtības nodokļa (PVN) likmes. Neapmierinātību ar varbūtību palielināt PVN likmi grāmatām no 10% līdz 22% paudusi Latvijas Grāmatnieku ģilde. Savukārt Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija, LLPA un Latvijas Pašvaldību savienība aicina valdību skaidri pateikt, ka PVN siltumenerģijai nākamajā gadā nepieaugs. Patlaban siltumam ir samazinātā PVN likme 10%, taču organizācijas pauž bažas, ka tā varētu pieaugt līdz pamatlikmei 21% vai 22% apmērā. Organizācijas atgādina, ka jau šobrīd daudzi pilsētnieki nespēj norēķināties par siltumu un sadārdzinājums šādu cilvēku skaitu vēl palielinātu.
Neapmierinātību ar iespējamo PVN likmes palielināšanu vēstulēs izteikuši arī Latvijas bezalkoholisko dzērienu ražotāji un preses izdevēji.
Savukārt iebildumu pret finansējuma samazinājumu kultūrai valdībai izteikusi Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija.
Jau vēstīts, ka valdība nākamā gada budžetu turpinās izskatīt piektdien, kad paredzētā nu jau kārtējā ārkārtas sēde. Valdība panākusi vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem , ka Latvijai nākamā gada budžetā jākonsolidē 280 miljoni latu līdz šim plānoto 350 – 400 miljonu latu vietā. Valstij budžeta deficīts nākamgad nedrīkst pārsniegt 6% no IKP.
Kā vienu no budžeta konsolidācijas pasākumiem valdība izskata iespēju PVN pamatlikmi palielināt no 21% līdz 22%, savukārt atsevišķās samazinātās PVN likmes celt no 10% līdz 22%. Tāpat plānots no 2% līdz 0,5% samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī, celt nekustamo īpašumu nodokli, mainīt atsevišķu pabalstu izmaksas kārtību, mazināt valsts iestāžu tēriņus, paaugstināt minimālo algu no pašreizējiem 180 latiem uz 200 latiem mēnesī un veikt citus konsolidācijas pasākumus.