Par budžetu pirmajā lasījumā nobalsoja gan valdošās koalīcijas partneri "Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan opozīcijā esošās apvienības VL-TB/LNNK un "Par labu Latviju" (PLL) deputāti – kopā 69 balsis. Savukārt pret bija 26 "Saskaņas centra" (SC) pārstāvji, bet frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, lai arī bija zālē, balsojumā nepiedalījās.
Opozīcijas pārstāvji, kas balsoja par budžetu, iepriekš skaidroja, ka to dara, lai budžeta skatīšana neiekavētos un to varētu pieņemt šogad. Vienlaikus opozicionāri solīja iesniegt savus priekšlikumus un galīgajā lasījumā balsot par budžetu, ja tie būs ņemti vērā.
Savukārt "Saskaņas centra" (SC) pārstāvis Sergejs Dolgopolovs norādīja, ka valdības piedāvātais nekādā gadījumā nav izaugsmes budžets, bet gan stagnācijas vai, "kā pareizi teica premjers un finanšu ministrs", stabilizācijas budžets. Deputāts norādīja, ka budžeta projekts balstās uz trim vaļiem – starptautisko aizdevēju viedokļa ievērošana, budžeta konsolidācija un eiro ieviešana 2014.gadā, taču "tie nav mērķi, bet gan instrumenti".
Dolgopolovs uzsvēra, ka SC budžeta projektu neatbalstīs, jo tā ir "saskābusi zupa". "Lai veicas konstruktīvajai opozīcijai, kas vēlas ar saviem priekšlikumiem to uzlabot, bet būs grūti. Taču gan jau arī mēs savu devu piparu piemetīsim," sacīja Dolgopolovs.
Otrajā, galīgajā lasījumā budžetu Saeima plāno izskatīt nākamceturtdien, 16.decembrī.
Jau vēstīts, ka valdības sagatavotajā budžeta projektā valsts konsolidētā koppbudžeta ieņēmumi prognozēti 4,2 miljardu latu apjomā, izdevumi – 4,78 miljardu latu apjomā, bet budžeta deficīts - 5,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr šie skaitļi vēl var mainīties, jo turpinās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas neatbalsta atsevišķus valdības plānotos budžeta konsolidācijas pasākumus. Tiesa, premjers Valdis Dombrovskis apgalvoja, ka izmaiņas nebūs lielas un pārsteigumu nebūs. Ja vienošanos ar aizdevējiem līdz 20.decembrim nepanāks, budžetu plānots pieņemt esošajā variantā un vēlāk to grozīt.
Lielākie iebildumi starptautiskajiem aizdevējiem ir par 2.pensiju iemaksu nepaaugstināšanu un saglabāšanu 2% apjomā no nomaksātā sociālā nodokļa. Premjers norādīja, ka tieši šo iebildumu dēļ valdība jau atteikusies no plāniem iemaksas nākamgad samazināt līdz 0,5%, tāpēc gala rezultātu lielā mērā noteiks sarunas.
Kā skaidrots budžeta projektam pievienotajos dokumentos, pašreizējā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka 2011.gada budžeta sagatavošanai nepieciešamais konsolidācijas apmērs ir 280 miljoni latu, konsolidāciju veicot ar kvalitatīviem, ilgtspējīgiem pasākumiem, tādējādi sasniedzot budžeta deficītu 5,6% no iekšzemes kopprodukta pēc EKS'95 metodoloģijas.
Finanšu ministrija norāda, ka atbilstoši valdībā jau iepriekš apstiprinātajiem konsolidācijas pasākumiem, deficīta samazināšanas apjoms nākamā gada budžetā kopsummā ir 290,67 miljoni latu. 230 miljonu latu konsolidācija nodrošina deficīta mērķa izpildi 2011.gadam, sasniedzot deficītu zem 6% no IKP atbilstoši EKS'95, savukārt vēl 50 miljonu latu konsolidācija tiek veikta, lai izlīdzinātu konsolidācijas apjomu starp diviem gadiem, ņemot vērā, ka kopējais apmērs 2010. un 2011.gadam veido 590 miljonus latu pie pašreiz saskaņotā makroekonomiskās attīstības scenārija, skaidro FM.
Taču daļa no MK apstiprinātajā sarakstā iekļautajiem konsolidācijas pasākumiem no starptautisko aizdevēju puses netiek atzīti par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem un līdz ar to netiks ieskaitīti nepieciešamajā konsolidācijas apmērā, skaidro FM.
Pasākumi, kurus starptautiskie aizdevēji uzskata par neilgtspējīgiem un nekvalitatīviem, ir iemaksu saglabāšana 2.pensiju līmenī 2% apmērā, no kā valdība cer gūt 44,9 miljonus latu, izdevumu samazinājums Aizsardzības ministrijas kapitāliem izdevumiem 5,3 miljonu latu apjomā, no valsts kapitālsabiedrībām saņemamā dividenžu apjoma paaugstināšana virs 80% no peļņas (12,7 miljoni latu) un minimālās algas paaugstināšana no 180 uz 200 latiem mēnesī (11 miljoni latu).
Līdz ar to kopumā aizdevēji par neatbilstošiem uzskata konsolidācijas pasākumus 73,9 miljonu latu apjomā, atzīst FM.
Par daļēji ilgtspējīgiem pasākumiem aizdevēji uzskata subsīdiju samazināšanu ceļu uzturēšanai par 9 miljoniem latu, ģimenes valsts pabalsta samazināšanu no 1.jūlija, ar ko plānots iegūt 11 miljonus latu, pensiju kapitāla uzskaite un uzkrāšana, ņemot vērā faktiski veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas (4,5 miljoni latu) un izdevumu samazinājumu veselības jomā par 12,3 miljoniem latu. Tāpat par daļēji ilgtspējīgu aizdevēji uzskata pievienotās vērtības nodokli (PVN) izsolēm (7 miljoni latu), no "ēnu ekonomikas" apkarošanas plānotos 15 miljonu latu ieņēmumus un ieņēmumus no uzņēmumu auto nodokļa 12 miljonu latu apjomā. Aizdevēju daļēji atbalstīto konsolidācijas pasākumu kopapjoms ir 70,8 miljoni latu.
FM norāda, ka arī gadījumā, ja izdodas vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par pasākumiem, kuri šobrīd tiek uzskatīti par daļēji ilgtspējīgiem, atzīto pasākumu kopsumma veidotu 217 miljonus latu, kas atbilst tikai 78% no nepieciešamā kosolidācijas apmēra un nav pietiekami, lai ievērotu deficīta mērķi 2011.gadam – konsolidētā kopbudžeta deficītu, kas nepārsniedz 6% no IKP atbilstoši EKS'95.
Inflācijas prognoze nākamajam gadam šobrīd saglabājas 1,1% apmērā, taču makroekonomiskajā rāmī gada laikā iespējamas izmaiņas, kas būs atkarīgas no ekonomiskās attīstības, sacīja finanšu ministrs. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nākamajam gadam ir paredzēti 0,4% apmērā no IKP jeb aptuveni 65 miljoni latu.
Valdībai ar Latvijas Pašvaldību savienību izdevies vienoties par valdības garantijām 96% apjomā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem pašvaldībām. Tāpat arī pirmo reizi kopš 2008.gada palielinātas dotācijas pašvaldību izlīdzināšanas fondam.
Salīdzinājumā ar šo gadu valdība budžetā plāno ieņēmumu palielinājumu par 341,9 miljoniem latu un izdevumu palielinājumu par 402,1 miljoniem latu, liecina Finanšu ministrijas sagatavotais valsts budžeta projekts.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2011.gadā prognozēti 3 miljardu latu apjomā un izdevumi plānoti 3,3 miljardu latu apjomā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2010.gada plānu, ir 323,5 miljoni latu jeb par 10,6%. Tajā skaitā izdevumu pieaugums 393,8 miljonu latu apmērā paredzēts ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt, ņemot vērā konsolidācijas pasākumus, 70,3 miljonu latu apmērā samazināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,19 miljardi latu un 1,43 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2010.gada plānu ir 76,3 miljoni latu jeb 5,6%.
Saskaņā ar valdības atbalstīto budžeta projektu 2011.gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumi tiek prognozēti 3 miljardu latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2010.gada plānu ir par 330,7 miljoniem latu jeb 12,3% vairāk. Valsts pamatbudžeta izdevumi 2011.gadā plānoti 3,3 miljardu latu apmērā. Izdevumu palielinājums salīdzinot ar 2010.gada sākotnējo plānu ir 10,6% jeb 323,5 miljoni latu.
ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto un līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 2011.gadā paredzēts finansējums 1,16 miljardu latu apmērā jeb 34,6% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem. Apstiprinātajiem projektiem un pasākumiem finansējums 845,5 miljonu latu apmērā paredzēts ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetos, bet projektiem, kuri vēl tiks apstiprināti, finansējums 321,6 miljonu latu apmērā ieplānots budžeta programmā "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Valsts pamatbudžeta izdevumu finansēšanai 2011.gadā lielākais īpatsvars ir uzturēšanas izdevumiem – 3,14 miljardi latu jeb 93,3% no kopējiem izdevumiem. Kārtējie izdevumi veido 27,1% no uzturēšanas izdevumiem. Vairāk kā pusi no kārtējiem izdevumiem – 56,1% jeb 477 miljonus latu - paredzēts novirzīt atlīdzībai. Salīdzinot ar 2010.gadu, 2011.gadā izdevumi atlīdzībai palielinās par 3% jeb 13,7 miljoniem latu. Palielinājums galvenokārt saistīts ar Satversmes tiesas pieņemtajiem spriedumiem attiecībā uz izdevumiem tiesnešu atlīdzībai, skaidro FM.
Otrs lielākais izdevumu postenis uzturēšanas izdevumos ir subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti, kam paredzēts 1,39 miljardi latu jeb 44,4% no uzturēšanas izdevumiem. Salīdzinot ar 2010.gadu, 2011.gadā to apjoms ir palielināts par 239,7 miljoniem latu jeb 20,7%. Ievērojamais palielinājums saistīts ar nesadalīto finansējumu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
521,6 miljoni latu paredzēti uzturēšanas izdevumu transfertiem, tai skaitā mērķdotācijām un dotācijām pašvaldībām, kā arī uzturēšanas izdevumu transfertiem uz valsts speciālo budžetu. Procentu izdevumiem 2011.gadā paredzēti 223,9 miljoni latu. Salīdzinot ar 2010.gadu to apjoms samazināts par 84,8 milj. latu jeb 27,5%, jo samazinājušies izdevumi valsts parāda vadībai.
Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un izdevumi starptautiskajai sadarbībai 2011.gadā plānoti 150,1 miljona latu apmērā. Tajā skaitā maksājumi Eiropas Kopienas budžetā salīdzinot ar 2010.gadu samazinās par 9,4 miljoniem latu.
Kapitālajiem izdevumiem 2011.gadā paredzēti 226,8 miljoni latu jeb 6,7% no kopējiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2010.gadu, tie palielināti par 52,1 miljoniem latu jeb 29,8%. Palielinājums galvenokārt saistīts ar izdevumiem ES struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem, kā arī izdevumu pieaugumu atsevišķiem Aizsardzības ministrijas investīciju projektiem un palielinātu finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai atbilstoši projektā paredzētajam.
Saskaņā ar izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām 16,8% jeb 565 miljoni latu no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem novirzīti vispārējiem valdības dienestiem. Aizsardzībai novirzīti 4,2% jeb 141,3 miljoni latu no kopējiem izdevumiem, kas salīdzinājumā ar 2010.gadu ir par 13,5 miljoniem latu jeb 10,5% vairāk.
Sabiedriskajai kārtībai un drošībai paredzēti 7,3% jeb 246 miljoni latu no kopējiem izdevumiem.
33,5% jeb 1,13 miljardi latu paredzēti ekonomiskajai darbībai, kas salīdzinājumā ar 2010.gadā plānoto ir par 334,5 miljoniem latu jeb 42,1% vairāk, kas galvenokārt izskaidrojams ar nesadalīto finansējumu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
2,1% jeb 71,9 miljoni latu paredzēti vides aizsardzībai, kas salīdzinājumā ar 2010.gadā plānoto ir par 73,1 miljoniem latu jeb 50,4% mazāk.
Veselībai paredzēti 431,3 miljoni latu jeb 12,8% no kopējiem izdevumiem, 2,6% jeb 88,8 miljoni latu novirzīti atpūtai, kultūrai un reliģijai, kas salīdzinājumā ar 2010.gadā plānoto ir par 18,7 miljoniem latu jeb 26,6% vairāk. Izglītībai paredzēti 513,1 miljoni latu jeb 15,2% no kopējiem izdevumiem, kas salīdzinājumā ar 2010.gadā plānoto, ir par 105,9 miljoniem latu jeb 26% vairāk, jo pieaudzis finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Sociālajai aizsardzībai paredzēti 179 miljoni latu jeb 5,3% no kopējiem izdevumiem, bet teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai plānoti 3,6 miljoni latu.
Valsts speciālā budžeta ieņēmumi prognozēti 1,19 miljardu latu apmērā, kas ir par 9 miljoniem latu jeb 0,8% vairāk nekā plānots 2010.gadā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumus galvenokārt veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi. Valsts speciālā budžeta ieņēmumos netiks ieskaitītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 67,3 miljonu latu apmērā, jo tās tiks novirzītas valsts fondēto pensiju shēmā.
Valsts speciālā budžeta izdevumi 2011.gadam plānoti 1,43 miljardu latu apmērā, kas, salīdzinot ar 2010.gada plānu, veido palielinājumu par 5,6% jeb 76,3 miljoniem latu.
Saskaņā ar izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumos lielāko daļu veido uzturēšanas izdevumi, kas 2011.gadā plānoti 1,43 miljardu latu apmērā. No tā 1,42 miljardi latu paredzēti sociālajiem pabalstiem. Kārtējiem izdevumiem plānots izlietot 8,9 miljonus latu jeb 0,6% no kopējiem izdevumiem. Kapitālajiem izdevumiem plānots novirzīt 0,036 miljonus latu.
Jau ziņots, ka valsts budžeta ieņēmumu vairošanai valdība iepriekš vienojās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu, "mājokļa nodokļa" dubultošanu, palīgēku aplikšanu ar "mājokļa nodokli" no 2012.gada, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un transportlīdzekļa nodokļa paaugstināšanu.