Būvnieku sūdzības par īpaši 'jiftīgo' gudronu Inčukalnā – mēģinājums izspiest vairāk naudas, uzsver 'Delna'
Foto: DELFI Aculiecinieks

Jau piedaloties iepirkumā par Inčukalnā esošo gudrona dīķu sanāciju pretendentiem, tostarp iepirkumā uzvarējušajai "Skonto būvei" bija zināms, ka vides attīrīšanas darbi šajā objektā ir īpaši sarežģīti, tādēļ papildu atlīdzības prasīšana, uzdodot apstākļus par neparedzēti sarežģītiem, vērtējama kā mēģinājums izspiest papildu naudu no valsts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā ES līdzfinansējuma saņemšanu apdraudošās peripetijas ap gudrona dīķu attīrīšanas projektu, vērtē Sabiedrība par atklātību "Delna".

"Delnas" direktors Gundars Jankovs uzsver, ka pirms piedāvājuma iesniegšanas visiem iepirkuma pretendentiem bija iespējams iepazīties ar pilnu konkursa dokumentāciju, tostarp informāciju par veiktajām analīzēm un vides izpētēm, sanācijas darbu programmu, ietekmes uz vidi novērtējumu un citiem dokumentiem.

"Minētie dokumenti un dati atspoguļo specifiskos vides apstākļus objektā un skaidri liek saprast, ka vides attīrīšanas darbi šajā objektā ir īpaši sarežģīti. Attiecīgi ir secināms, ka būvnieku sūdzības par gudrona ķīmiskā sastāva un fizikālo īpašību atšķirību no "klasiskā" gudrona nav uzskatāmas par pamatotām," secina Jankovs.

Viņaprāt, pamatojoties uz to, ka valdība pērn nolēma piešķirt papildu finansējumu gudrona dīķu sanācijas projekta īstenošanai un Valsts vides dienests (VVD) par to rakstiski informējis "Skonto Būvi", būvnieki šobrīd mēģina "izspiest" naudu no valsts.

"Juridiski uzņēmums nevar pieprasīt papildus finansējumu, balstoties uz iepriekš zināmiem apstākļiem, jo noslēgtais līgums to nepieļauj. Tagad redzams, ka "Skonto Būve" mēģina izspiest papildus naudu no valsts, nepamatoti uzdodot tādus apstākļus par neparedzētiem, kas pusēm iepriekš bija zināmi," tā "Delnas" direktors.

Jankovs norāda, ka peripetijas ap gudrona dīķu attīrīšanas projektu izgaismo publisko iepirkumu jomā vērojamās tendences, piemēram, to, kā aizbildinoties ar iepriekš neparedzētiem apstākļiem, iepirkumu konkursu uzvarētājiem "caur sarunu procedūrām" tiek piešķirts ievērojams papildu finansējums. Līdzīgi noticis arī gadījumā, kad Kultūras ministrija, pamatojoties uz sarunu procedūras rezultātiem, noslēdza ar "Nacionālo būvkompāniju apvienību" līgumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu 1.kārtas būvniecību.

Gudrona dīķu sanācijas projektā "Delnu" pārsteidzis tas, ka Valsts vides dienestu uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tā vietā, lai aizstāvētu savas līgumiskās pozīcijas, jau 2013.gada 16.septembrī ir noslēgusi juridisko pakalpojumu līgumu par 42 tūkstošiem eiro ar zvērinātu advokātu biroju "MAGNUSSON", uzdodot juristiem meklēt visus iespējamos veidus, kā panākt, lai sanācijas projekta papildus izmaksas būtu attiecināmas uz ES fondu. Proti, advokātiem uzdots meklēt iespējas, kā samaksāt "Skonto Būvei" un nodrošināt attiecīgus grozījumus noslēgtajos būvdarbu un būvuzraudzības līgumos tā, lai netiktu pārkāpts ES un Latvijas publisko iepirkumu regulējums.

"Delnas" ieskatā, pašreizējā situācijā VARAM jāpieprasa būvniekam nodrošināt 2010. gadā noslēgtā būvdarbu līguma atbilstošu izpildi jau piešķirtā finansējuma ietvaros.  

Valsts vides dienesta noslēgtais būvdarbu līgums par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju paredz, ka "Skonto Būve" sanācijas darbus paveiks par 23,5 miljoniem eiro, bet inženiertehniskās uzraudzības līgums ar SIA "Geo Consultants" paredz, ka šis uzņēmums uzraudzību nodrošinās par 314 tūkstošiem eiro. Projekta kopējas izmaksas plānotas 29 miljoni eiro, no kuriem 20,3 miljoni eiro ir ERAF finansējums, bet valsts budžeta finansējums bija plānots 8,7 miljoni eiro. Būvdarbu līgums arī paredzējis, ka līdz 2011.gada sākumam būvniekam jāziņo par iespējamiem neparedzētiem apstākļiem, kas radušies līguma izpildes laikā. "Skonto Būve" gan to izdarījusi tikai 2012.gada sākumā, tas ir, gadu vēlāk. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.