Darba tirgus pirmskrīzes līmenī atgriezīsies ātrākais pēc diviem gadiem, lēš EM
Foto: PantherMedia/Scanpix

Nodarbinātības un bezdarba rādītāji pirmskrīzes līmenī varētu atgriezties ap 2022., 2023. gadu, bet nodarbināto skaits pirmskrīzes līmenī tuvākajos gados neatgriezīsies, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz valsts ekonomiku, ministrija prognozē, ka, salīdzinot ar 2019. gadu, nodarbināto skaits 2020. gadā varētu samazināties par 69 tūkstošiem jeb 7,5%, bet bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 11%.

EM lēš, ka situācija darba tirgū varētu stabilizēties un lēnām atgriezties pie izaugsmes 2020. gada otrajā pusē. Savukārt 2021. gadā jau būtu vērojams nodarbināto skaita pieaugums par 4,2%. Tādējādi 2021. gadā bezdarba līmenis varētu sarukt līdz 8,1%.

Nodarbinātības un bezdarba relatīvie rādītāji 2019. gada līmenī varētu atgriezties ap 2022., 2023. gadu. "Taču nodarbināto skaits absolūtā izteiksmē tuvākajos gados neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī, ko ietekmēs gan demogrāfiskie procesi, gan nepieciešamība palielināt darbaspēka produktivitāti," uzsver ministrijā.

Vienlaikus ministrijas prognozes liecina, ka vidējā termiņā spriedzi darba tirgū turpinās uzturēt demogrāfijas procesi, bet galvenās darba iespējas radīs aizvietojošā darbaspēka pieprasījums.

"Iedzīvotāju skaits Latvijā nākamajos gados turpinās sarukt, turklāt daudz izteiktākas kļūs sabiedrības novecošanās tendences. Līdz 2027. gadam iedzīvotāju skaits varētu samazināties par aptuveni 65 tūkstošiem, bet līdz 2040. gadam – par gandrīz 122 tūkstošiem, salīdzinot ar 2020. gada sākumu," norāda EM. Līdz ar to 2040. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā varētu sarukt līdz 1,79 miljoniem.

Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums būs vērojams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, prognozē ministrijā. Sagaidāms, ka iedzīvotāju skaits vecumā no 15-64 gadiem līdz 2027. gadam varētu sarukt par gandrīz 90 tūkstošiem jeb vairāk nekā 7%, kas kopumā negatīvi atsauksies arī uz kopējo darbaspēka piedāvājumu.

Ministrija paredz, ka vidējā termiņā galvenās darba iespējas radīs aizvietojošais pieprasījums. Līdz 2027. gadam darbaspēka novecošanās un iziešanas no darba tirgus dēļ kopumā pieprasījums pēc darbaspēka var sarukt par 170 tūkstošiem. Būtiskākais aizvietojošā darbaspēka pieprasījuma pieaugums sagaidāms vidējās kvalifikācijas profesijās, kur var izveidoties vairāk nekā 74 tūkstoši vakanču, līdz ar to palielinot darbaspēka nepietiekamību pēc vidējās kvalifikācijas speciālistiem ar profesionālo izglītību. Jo īpaši tas būtu novērojams tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, būvniecība, apstrādes rūpniecība, kā arī lauksaimniecībā un tirdzniecības nozarēs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ekonomikas ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form