'Delfi' no Briseles: Naudas ES 'makā' turpmāk būs mazāk
Foto: LETA

Konkrēti vēl neko nevar zināt, bet tas, ka mazāk naudas būs kopējā budžetā, tas aptuveni ir skaidrs. Tā portālam "Delfi" pēc pusotru stundu ilgām sarunām ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Izaicinājums visai Eiropai ir fakts, ka Lielbritānija tagad ir izstājusies un mazāk naudas būs kopīgā budžetā, jo pārējās valstis neizrāda vēlmi palielināt piemaksas, lai kompensētu Lielbritānijas budžeta zudumu, līdz ar to summas ir mazākas," teica Kariņš.

"Tas padara sarunas sarežģītas, un šobrīd esam turpat, kur bijām rudenī," viņš atzina.

Sarunas laikā Eiropadomes prezidents Mišels neesot piedāvājis neko citu, jo visos līmeņos – Eiropas Parlamentā, Eiropadomē – turpinās apspriedes. Tāpat arī esot skaidrs, ka Eiropas politika pamazām mainās, ir lielāka tendence samazināt tradicionālās programmas, piemēram, lauksaimniecību un kohēziju kopumā un palielināt jaunās programmas, piemēram, tās, kas skar Eiropas līdzekļus zinātnei, klimatam, digitalizācijai.

"Programmas, kas nav nozīmētas konkrētai dalībvalstij, bet pieejamas visai Eiropai konkursā starp dalībvalstīm. Proti, nozīmētas programmas, kur nav konkrētas kvotas katrai dalībvalstij. Mēs esam pieraduši, ka lielākoties budžetu pārdala ar tā saucamām valsts kvotām, un tā daļa tagad samazinās," skaidroja premjers.

Līdz ar to ir divi samazinājumi: kopējais budžets ir mazāks un mazākas ir šīs konkrētās programmas, tā sauktās aploksnes. "Eiropā kopumā lauksaimniecībā būs mazāk un Eiropā kopumā kohēzijā būs mazāk naudas, bet, kā tas sadalīsies pa dalībvalstīm, to mēs vēl redzēsim," norādīja Kariņš.

ES fondu naudas būs mazāk

Kariņš gan apstiprināja: tas, ko Somijas prezidentūra bija aprēķinājusi, kā varētu būt, daudzām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, bijis ievērojami mazāk konkrētas naudas.

Taujāts, cik ilgi sarunas varētu vēl ilgt, Kariņš atbildēja, ka Latvijas interesēs ir vienoties, bet jautājums ir, vai nosacījumi būs tādi, ka dalībvalstis būs gatavas vienoties. Šobrīd dalībvalstis nav vienojušās, cik naudas būs budžetā, kad par to vienosies, tad jāvienojas, kā to naudu sadalīt ES fondos.

"Bet mēs par pirmo soli neesam vienojušies. Eiropadomes priekšsēdētājs, es saprotu, šomēnes gribēs vienoties par visu, bet, manuprāt, tas objektīvi būs ļoti liels izaicinājums, jo tādas pretrunas un nesaskaņas ir gandrīz visos līmeņos. Ir daudzas valstis, kas ir neapmierinātas ar budžeta līmeni, domā, ka ir par maz naudas iecerētas, citas domā, ka par daudz, nemaz nerunājot par Somijas prezidentūras laikā iecerēto pārdali," portālam "Delfi" atzina premjers.

Viņš atzina, ka neapmierinātība skanējusi no visām pusēm ļoti dažādu iemeslu dēļ. "Jautājums, kādā laika sprīdi spēsim vienoties, ir atvērts, bet jo ilgāk nevienojas, jo lielāka ir neskaidrība. Tad ir lielāka iespēja, ka kādā brīdī iestājas finansējuma pārrāvums, un tas mūsu ekonomikai nenāktu par labu. Bet tur jau 27 valstīm jāvienojas," teica Kariņš.

ES fondi 2021 - 2027

2018. gada 29. un 30. maijā Eiropas Komisija izplatīja normatīvo aktu priekšlikumus par ES atbalstu reģionālajai attīstībai un kohēzijai, kā arī ieguldījumos cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās.

Šie priekšlikumi bija sākums dalībvalstu diskusijām par ieviešanas nosacījumiem ES struktūrfondu - Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonda (ES fondu) finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm un atbalsta programmām.

Publicētie normatīvo aktu priekšlikumi paredz saglabāt līdzšinējo ES dalībvalstu reģionu iedalījumu trīs kategorijās (mazāk attīstītie, pārejas, vairāk attīstītie) un Latvija joprojām kvalificēsies ES fondu atbalstam kā Mazāk attīstītais reģions.

Lai arī vienošanās par finansējuma sadalījumu starp ES dalībvalstīm tiks panākta diskusiju gaitā, tomēr, veicot priekšlikuma analīzi, Latvija neatbalsta EK piedāvājumu, kas Latvijai paredz 13% Kohēzijas politikas atbalsta samazinājumu, kas ir lielāks par Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi. Kā valstij, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir 65% no ES vidējā līmeņa, Kohēzijas politikas atbalsts joprojām ir svarīgs. Šajā kontekstā nav pieņemams arī piedāvātais ES fondu līdzfinansējuma daļas samazinājums no 85% uz 70% mazāk attīstīto reģionu kategorijai, kā arī izmaiņas PVN attiecināmības kārtībā, iepriekš uzsvērusi Latvija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Reģionālās attīstības fonds Eiropas Savienība Krišjānis Kariņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form