Foto: F64
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, vērtējot priekšlikumus grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā pirms otrā lasījuma, neatbalstīja ierosinājumu par mikrouzņēmuma nodokļa likmes palielinājumu, kā arī noraidīja izmaiņas kritērijos, kuriem jāatbilst mikrouzņēmumiem.

Komisijā atbalstu neguva deputāta Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) piedāvājums no 70 000 līdz 100 000 latu paaugstināt noteikto apgrozījumu kalendārajā gadā, ko mikrouzņēmums nedrīkst pārsniegt. Naudiņš skaidroja, ka šis priekšlikums jāvērtē kontekstā ar viņa ierosinājumu no pieciem līdz desmit palielināt maksimālo darbinieku skaitu mikrouzņēmumos.

Deputāts sacīja, ka, izstrādājot šos priekšlikumus, par piemēru tika ņemta Austrija un Vācija, kā arī Eiropas Savienības definīcija par mikrouzņēmumu. Viņš arī uzsvēra, ka par šiem jautājumiem ir diskutējis ar uzņēmēju klubiem, kā arī mikrouzņēmumu īpašniekiem, kuri uzskata, ka apgrozījuma slieksnis būtu paaugstināms. Savukārt ierosinājumu par darbinieku skaita palielināšanu Naudiņš pamatoja ar to, ka labāk, lai cilvēki iziet no ēnu ekonomikas sektora, kā arī nodibina mikrouzņēmumu, nevis aizbrauc projām.

Tāpat komisijā netika atbalstīts arī deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums, kas paredzēja maksimāli pieļaujamo apgrozījumu samazināt līdz 40 000 latu. Komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) pauda viedokli, kā šāds virziens būtu atbalstāms, taču patlaban esošā sistēma darbojas, līdz ar to tā nav tagad jāmaina. Arī Finanšu ministrijas pārstāvji, vērtējot priekšlikumus par apgrozījuma slieksni, norādīja, ka mikrouzņēmuma režīmu paredzēts saglabāt, un jābūt atsevišķai diskusijai, ja ir vēlme šo sistēmu modificēt.

Vienlaikus komisijas deputāti noraidīja Siliņas ierosinājumu par to, ka mikrouzņēmuma nodokļa likme būtu jāpaaugstina no 9% līdz 15%. Deputātes priekšlikums paredzēja pakāpenisku nodokļa likmes palielināšanu, proti, 15% tā sasniegtu 2017.gadā.

Tāpat netika atbalstīts arī Siliņas priekšlikums palielināt daļu no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem, kas tiek iemaksāts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Tomēr komisijas deputāti norādīja, ka par šo jautājumu būtu jāturpina diskusijas par iespējamām izmaiņām turpmākajos gados.

Grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā Saeimas plenārsēdē paredzēts izskatīt 28.februārī. Šie grozījumi paredz, ka tiks noteikts nodokļa maksātāja statusa zaudēšanas termiņš un piemērojamā nodokļa likme, ja mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā tiek precizēta informācija par iepriekšējo taksācijas periodu.

Likumā tiks noteikta arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja atbildība, ja darbinieki nav brīdināti par nodokļu maksāšanas režīma maiņu ar nākamo taksācijas periodu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!