Nākamā gada valsts budžeta konsolidācijā plānotā nodokļu palielināšana un izdevumu mazināšana nav ekonomikā vēlama, tomēr, ja to nedarītu, tad būtu pamats jaunai finanšu nestabilitātei, uzsvēra premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").

Premjers pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka no jauna destabilizēt finanšu sistēmu nozīmētu arī ierobežot finanšu pieejamību uzņēmējiem, tas izraisītu uzticības kritumu investoru acīs un citas negatīvas sekas.

Premjers arī aizstāvēja valdības lēmumu palielināt sociālo nodokli. Dombrovskis atgādināja, ka līdz ar sociālā nodokļa likmes palielināšanu no 33% līdz 35%, paaugstinot darba ņēmēju maksājamo daļu no 9% uz 11%, nolemts arī no 35 līdz 45 latiem palielināt neapliekamo minimumu un no 180 līdz 200 latiem minimālo alga. Valdības un Finanšu ministrijas pārstāvji iepriekš uzsvēra, ka kopumā cilvēki ar mazo algu un apgādājamajiem no šīm izmaiņām pat iegūs.

Jau ziņots, ka valdība pagājušajā nedēļā vienojās par virkni pasākumu nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas procesā. Plānots, ka PVN pamatlikme pieaugs no 21% uz 22%, elektrībai no 10% līdz 22%, samazinātās likmes virknei preču un pakalpojumu no 10% uz 12%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 26% uz 25%, sociālā nodokļa no 33% uz 35%, neapliekamais minimums pieaugs no 35 līdz 45 latiem, minimālā alga no 180 līdz 200 latiem, ieņēmumu proporcija starp pašvaldībām un valsti no attiecīgi 80% un 20% uz 82% un 18%, savukārt vislielākie finanšu samazinājumi ministriju vidū gaidāmi Satiksmes ministrijā un Veselības ministrijā attiecīgi 18,27 miljoni un 12 miljoni latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!