Foto: Europa.eu
Ministru kabinets (MK), skatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto indikatīvo aprēķinu par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014. gadā, otrdien akceptēja, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas no 2013. līdz 2014. gadam ir 8,7 miljoni latu, informē Finanšu ministrija.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāra preses brīfingā informēja, ka sākotnēji eiro ieviešanas pasākumiem 2013.un 2014.gada budžetā bija paredzēts atvēlēt 10,5 miljonus latu. Taču valdība nolēma nesegt pašvaldību tēriņus, līdz ar to eiro ieviešanai 2013.un 2014.gadā no valsts budžeta paredzēts tērēt mazāku summu.

2013.gada un 2014.gada valsts budžeta izdevumos saistībā ar eiro ieviešanu nav ierēķināti arī Latvijas Bankas tēriņi, piemēram, saistībā ar eiro banknošu drukāšanu un latu iznīcināšanu. Šos izdevumus centrālā banka kā neatkarīga iestāde segs no savas kabatas, teica Bajāre.

Viņa sacīja, ka nākamā gada budžetā papildu izdevumi saistībā ar eiro ieviešanu, kas saskaņā ar pašreizējiem plāniem, plānota no 2014.gada 1.janvāra, nav paredzēti.

FM valsts sekretāre gan akcentēja, ka "būtiskākais nav izmaksas, bet gan tas, kā eiro ieviešanas process tiks īstenots". Šajā ziņā būtiski ir tas, lai eiro ieviešanas process būtu pēc iespējas skaidrāks, jo iecerētā naudas maiņa skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ ir izstrādāti eiro ieviešanas principi un stratēģija.

Bajāre sacīja, ka eiro pret latiem no 2014.gada 1.janvāra varēs apmainīt pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Skaidras naudas uzkrājumus latos jebkurā Latvijas komercbankā varēs konvertēt eiro bez komisijas pusgada laikā pēc eiro ieviešanas. Par precēm un pakalpojumiem mēnesi pēc eiro ieviešanas jeb visu 2014.gada janvāri varēs norēķināties gan latos, gan eiro. Savukārt ar februāri latus vairs veikalos nevarēs izmantot un par visu Latvijā būs jānorēķinās Eiropas vienotajā valūtā.

FM valsts sekretāre piebilda, ka cilvēkiem naudas maiņas laikā ērtāk un vienkāršāk būs izmantot bezskaidras naudas norēķinus.

Viņa atzina, ka pirms un pēc eiro ieviešanas iecerētas dažāda veida kampaņas, lai tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji naudas maiņas laikā nepamatoti nepaaugstinātu cenas, kā tas pārejā uz eiro ir ticis novērots dažās citās jaunajās eirozonas valstīs.

Tāpēc ir plānots kādu laika posmu pirms eiro ieviešanas uzlikt par pienākumu cenu precei vai pakalpojumam norādīt abās valūtās – gan eiro, gan latos. Šāda "cenu paralēla atspoguļošana" un kampaņas vairos iedzīvotājos drošības sajūtu. "Cilvēki varēs pārbaudīt un "čekot" cenas," teica FM valsts sekretāre.

Tāpat līdzīgi kā Igaunijā pirms eiro ieviešanas arī Latvija iecerēta kampaņa "Godīgs tirgotājs" – šo titulu varēs iegūt jebkurš tirgotājs, kas cenas no latiem uz eiro pārrēķinās korekti un kas valūtas maiņu neizmantos kā ieganstu cenu celšanai.

Bajāra piebilda, ka patlaban FM strādā pie tā, lai novērtētu normatīvo aktu apjomu, ko būs nepieciešams mainīt saistībā ar Latvijas plānoto pāreju no lata uz eiro.

FM valsts sekretāre piebilda, Māstrihtas kritēriju izpildes gadījumā Latvijai 2013.gada pirmajā pusē būtu jāsaņem uzaicinājums pievienoties eirozonai no 2014.gada 1.janvāra. Oficiāli gan šāds aicinājums parasti izskan jūlija pirmajā dekādē.

"Jāuzsver, ka lauvas tiesa no indikatīvajām eiro ieviešanas izmaksām paredzēta valsts pārvaldes informācijas sistēmu, kā arī naudas un maksājumu sistēmas pielāgošanai darījumiem ar eiro, savukārt komunikācijas izmaksu aprēķinos ņemta vērā citu eiro zonas dalībvalstu pieredze," uzsvēra Bajāre.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas ir atbildīgā iestāde par valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņu vadību un pielāgošanu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai, indikatīvais izmaksu aprēķins par informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanai ir 3,1 miljons latu.

Naudas un maksājumu sistēmas darba grupas uz valsts budžetu attiecināmās indikatīvās eiro ieviešanas izmaksas veido 3,9 miljonus latu. Šis finansējums būs nepieciešams skaidras naudas apmaiņas (tai skaitā drošības pasākumu nodrošināšanai) un bezskaidras naudas eiro norēķinu ieviešanas nodrošināšanai.

Ekonomikas ministrija atbilstoši Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupas sanāksmē veiktajai pasākumu ieviešanas analīzei ir sagatavojusi un iesniegusi indikatīvus aprēķinus 236 000 latu apmērā. Finansējums būs nepieciešams tirdzniecības uzņēmumu informēšanai par cenu pārrēķināšanu, regulāru aptauju par eiro ieviešanas sagaidāmo ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem veikšanai, svarīgāko preču patēriņa groza noteikšanai, mācību semināru organizēšanai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un komersantiem u.c.

Komunikācijas jomā īpaša uzmanība tika pievērsta Igaunijas eiro ieviešanas pieredzes izpētei. Ņemot vērā Igaunijas, kā arī citu dalībvalstu pieredzi un Eiropas Komisijas ieteikumus, ar eiro ieviešanu saistītu sabiedrības informēšanas un komunikāciju pasākumu realizēšanai Latvijā paredzēto izdevumu indikatīvā aprēķina pamatā ir pieņēmums – viens eiro uz valsts iedzīvotāju, tādejādi uz valsts budžetu attiecināmās izmaksas paredzētas 1,4 miljoni latu apmērā.

Norādītie izmaksu aprēķini ir provizoriski, ņemot vērā, ka pašlaik nav precīzi skaidrs Eiropas vienotās valūtas ieviešanas detalizēts pasākumu apjoms, uzsver Finanšu ministrija.

MK lēma, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar citām ministrijā un VAS "Latvijas pasts" katru gadu līdz 20.februārim attiecīgā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā jāprecizē iesniegtie budžeta pieprasījumi valsts budžeta bāzes izdevumu precizēšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!