Trešdien Eiropas Parlaments apstiprināja ES budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, par kuru jau iepriekš bija vienojušies dalībvalstu pārstāvji. Kopā ar ES Atjaunošanas fondu - 750 miljardiem eiro, kurus Eiropas Komisija aizņemsies finanšu tirgos un grantu un aizdevumu veidā piešķirs dalībvalstīm - no 2021. līdz 2027. gadam kopīgo mērķu īstenošanai ES valstīm būs pieejami 1,8 triljoni eiro, portālu "Delfi" informēja Eiropas Parlamenta pārstāvniecība Latvijā.
Budžets tika apstiprināts ar 548 balsīm par, 81 pret un 66 atturoties. Tāpat EP deputāti ar 550 balsīm par, 72 pret un 73 atturoties apstiprināja arī vienošanos ar Padomi par Iestāžu nolīgumu.
No Latvijas ievēlētie EP deputāti norādīja, ka nākamajos gados Latvijā nonāks nebijis apjoms ES budžeta līdzekļu, tāpēc būs svarīgi to ieguldīt tā, lai ilgtermiņā stiprinātu valsts ekonomiku.
Parlaments sarunās panāca to, ka Padome mainīja plānus un piekrita dāsnāk finansēt 10 būtiskākās ES programmas – tas ļaus, piemēram, labāk pasargāt iedzīvotājus no Covid-19 pandēmijas, sniegs iespējas jaunajai paaudzei un saglabāt Eiropas vērtības.
Saskaņā ar panākto kompromisu, Eiropas Parlamentam reālā izteiksmē izdevās trīskāršot ES Veselības programmas finansējumu, palielināt Erasmus+ budžetu par summu, kas ekvivalenta vienam Erasmus+ gadam, kā arī turpināt pētniecībai atvēlēto līdzekļu palielināšanu.
Papildus 11 miljardi eiro tiks piesaistīti galvenokārt no naudas sodiem, ko dalībvalstis iekasēs par ES konkurences tiesību pārkāpumiem. Ar šiem 11 miljardiem pakāpeniski palielinās DFS griestus – no 1074,3 miljardiem līdz 1 085,3 miljardiem eiro (2018. gada cenās). Tāpat papildus līdzekļus plānots gūt no DFS rezervēm un pārdalot līdzekļus, bet vēl vienu miljardu rezervēs nākotnes nepieciešamībām un krīzēs; šos līdzekļus varētu arī pievienot pamatprogrammām.
Budžeta sarunās abas puses vienojās par to, ka atveseļošanās fonda radītos vidēja termiņa un ilgtermiņa parādus neatmaksās, atņemot līdzekļus ES programmām vai palielinot dalībvalstu iemaksas. EP sarunvedēji izstrādāja plānu, kā nākamo septiņu gadu laikā pakāpeniski ieviest jaunus pašu resursus, kas tiks iepludināti ES budžetā.
Ceļvedis ir daļa no juridiski saistošā Iestāžu nolīguma. Papildus nodevai, kas jāveic no 2021. gada, pamatojoties uz nepārstrādātas plastmasas atkritumu daudzumu valstī, tiks ieviesti arī jauni emisiju tirdzniecības sistēmā balstīti pašu resursi (no 2023. gada, iespējams, saistīti ar oglekļa robežvērtības korekcijas mehānismu). Jauni pašu resursi ietvers arī digitālo nodevu (no 2023. gada) un finanšu darījumu nodokli, kā arī jaunu kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (no 2026. gada).
ES atveseļošanās fonda pārvaldībai tiks rīkotas regulāras EP, Komisijas un Padomes sanāksmes, lai novērtētu saskaņā ar LESD 122. pantu piešķirto līdzekļu izlietojumu. Tādējādi atveseļošanās fonda līdzekļi, kas darīti pieejami ārpus parastā budžeta, lai atveseļotu pandēmijas skarto ekonomiku, tiks izlietoti pārredzami, un Parlaments kopā ar Padomi pārbaudīs novirzes no iepriekš saskaņotajiem plāniem.
Atveseļošanās instrumenta (Next Generation EU) pamatā ir ES līguma 122. pants, kas neparedz formālu Eiropas Parlamenta iesaistīšanu. Tāpēc EP sarunu dalībnieki pieprasīja izveidot jaunu procedūru – "konstruktīvu dialogu" starp Parlamentu un Padomi. Kad Komisija būs novērtējusi uz 122. panta pamata ierosināto tiesību aktu ietekmi uz budžetu, sāksies dialogs starp Parlamentu un Padomi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
