Trešdien gan Eiropas Komisija, gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja Latvijas starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanu; premjers Valdis Dombrovskis (V) to sauc par lielu sasniegumu un iemeslu svinībām, tomēr aicina apzināties, ka Latvija tomēr nedrīkst sākt dzīvot pāri saviem līdzekļiem.
SVF valde Vašingtonā nolēmusi slēgt pēdējo pārskata misiju, un var teikt, ka aizdevuma programma ir beigusies, lai gan formālais slēgšanas termiņš ir ceturtdien, LTV ziņu raidījumā "Panorāma" trešdienas vakarā pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis atzina, ka SVF saglabās "pēcprogrammas uzraudzību", taču tā neesot tik sarežģīta, kā esot programmā. Premjers arī uzsvēra, ka Latvijai pašai tomēr būs jāievēro fiskālā disciplīna un jāiegrožo budžeta deficīts.
"SVF uzraudzība būs mazāka, bet tas nenozīmē, ka jāsāk dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Jāievēro piesardzīga fiskālā politika un jānodrošina valsts stabila attīstība," sacīja Dombrovskis.
Viņš atgādināja, ka trešdien pēc Eiropas Komisijas lēmuma parakstīt ES un Latvijas saprašanās memoranda pēdējo papildinājumu faktiski aizdevuma programma noslēgta arī ar EK, tāpēc Latvija tiek uzskatīts par vienu no veiksmes stāstiem pasaulē.
Premjers atzina, ka pie labāka ārējā fona Latvija uzreiz saņemtu kredītreitingu paaugstināšanu, tomēr šobrīd tas varētu nenotikt tikt ātri, ņemot vērā neskaidrību ap eirozonas nākotni.
Dombrovskis arī apstiprināja, ka Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kas ir sekmīgi noslēgusi SVF starptautiskā aizdevuma programmu. Premjers piekrita, ka šis varētu būt iemesls pacelt šampanieša glāzi, jo veiksmīgi noslēdzies trīs gadus ilgs smags posms.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš iepriekš portālu "Delfi" informēja, ka Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns trešdien parakstījis papildināto ES un Latvijas Saprašanās memorandu, tā pieliekot punktu pirms gandrīz trīs gadiem uzsāktajai finanšu palīdzības programmai.
"Latvijas iedzīvotāji ir paveikuši milzu darbu un izrādījuši lielu pacietību budžeta izdevumu samazināšanas, ekonomikas pārorientēšanas uz eksportu un citu reformu kontekstā, tādējādi rādot priekšzīmi citām valstīm, kurām tāpat pienācis laiks sakārtot savas finanses un atjaunot konkurētspēju," komentē EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Papildinātajā saprašanās memorandā iekļautas jaunās Latvijas apņemšanās, kam jāpalīdz valsts ekonomikai kļūt vēl stiprākai un arī turpmāk jānodrošina valsts spēja nepieciešamības gadījumā par pieņemamām procentu likmēm aizņemties naudu finanšu tirgos, vēsta Krastiņš.
Valdības apņemšanās skar budžeta un finanšu disciplīnu, sociālās politikas, valsts banku restrukturizācijas un pārdošanas jautājumus, kā arī citus veicamos darbus ēnu ekonomikas apkarošanā, valsts pārvaldes darba uzlabošanā, ilgtermiņa bezdarba problēmas mazināšanā, valsts uzņēmumu un nekustamo īpašumu pārvaldes uzlabošanā, konkurences un valsts iepirkumu procedūru pilnveidošanā, un citās jomās.
EK šo saistību izpildei sekos tā dēvētās "pēcprogrammas uzraudzības" ietvaros – tā ilgs līdz laikam, kad Latvija būs atmaksājusi ap 70% no ES aizdevuma, vēsta EK pārstāvis.
Kopš 2009.gada sākuma programmas ietvaros Latvija spējusi atjaunot ekonomikas izaugsmi, kas 2011.gada trešajā ceturksnī sasniedza 6,6% no IKP, un jau vasarā apliecināja, ka ir atguvusi starptautisko finanšu tirgu uzticību, pārdodot parādzīmes par 500 miljoniem ASV dolāru. Tāpat arī kopš krīzes smagākā punkta bezdarbs ir samazinājies no vairāk nekā 20% līdz 14,4% , rēķinot pēc "Eurostat" metodoloģijas, norāda EK.
EK pārstāvniecība atgādina, ka programmas laikā Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem saņēmusi 4,4 (2,9 – no ES) no pieejamajiem 7,5 miljardiem eiro un spērusi virkni soļu, lai atgūtos no smagākās ekonomiskās krīzes atjaunotās valsts vēsturē.
Jau ziņots, ka Latvijas nodomu vēstuli ar apņemšanos 2012.gadā nepārsniegt budžeta deficīta robežu – 2,5% no IKP, un ievērot citus pasākumus budžeta sabalansēšanai, izskatīs arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde. Plānots, ka tas notiks 22.decembrī, kad ar oficiālu SVF lēmumu arī noslēgsies četru gadu aizdevuma programma.
Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu. Latvija šī gada jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru (262,5 miljonu latu) vērtībā. Ar šo emisiju apliecināta Latvijas spēja patstāvīgi finansēt budžeta vajadzības un ir ielikts drošs pamats aizņēmumu sekmīgai pārfinansēšanai turpmākajos gados publiskajos finanšu un kapitāla tirgos. Arī turpmāk plānots organizēt ikgadējas publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas un prioritāri nodrošinot investoru bāzes diversificēšanu (Eiropā, ASV un Āzijā).
Pirmo reizi iespēju lūgt starptautisko palīdzību izskanējusi 2008.gada novembra nogalē, drīz pēc "Parex" bankas pārņemšanas. Toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris lēsa, ka Latvijai būs nepieciešami trīs miljardi eiro.
2008.gada decembra nogalē kļuva zināms, ka Latvija plāno aizņemties 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu) . Eiropas Komisijas Latvijai atvēlēja vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu). Starptautiskais Valūtas fondu (SVF) atvēlēja 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), ziemeļvalstīs - Zviedriju, Dāniju, Somiju un Norvēģiju - kopā pauda gatavību piešķirt 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus latu) un Pasaules Banka atvēlēja 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu).
Finansiālo palīdzību Latvija varēja saņemt ar nosacījumu, ka tiks īstenota visaptveroša ekonomikas politikas programma. Finansiālās palīdzības un programmas mērķis bija palīdzēt ekonomikai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju, atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem.
Latvijai bija jānodrošina, lai budžeta deficīts 2009.gadā nepārsniegtu 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 2011.gadā samazinātos līdz 3% no IKP. Atbalsts plašām strukturālām reformām un algu samazināšanai, kas notika publiskajā sektorā, saskaņā ar aizdevumu programmu ļauj atjaunot Latvijas zaudēto konkurētspēju.