Ekonomikas ministrija: šā gada vidējā gada inflācija varētu pārsniegt 12%
Foto: Unsplash

2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija varētu pārsniegt 12%, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa norāda, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 2,2%. Precēm tas pieauga par 2,6%, bet pakalpojumiem – par 1,3%.

Šnīdere atzīst, ka šogad cenu pieaugums aprīlī bija būtiski straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko turpina ietekmēt būtisks pasaules cenu kāpums. To ietekmēja arī straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Lielākā palielinošā ietekme martā bija cenu kāpumam pārtikai, ko turpināja ietekmēt jau līdz šim strauji augošās pasaules cenas un Krievijas iebrukums Ukrainā. Latvijā pārtikas produktu cenas pieauga par 3,6% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,9 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam gaļai, svaigiem dārzeņiem, piena produktiem, maizei un graudaugiem, olām un kafijai.

Vienlaikus pasaules pārtikas cenas, pēc straujā kāpuma šī gada martā, kad tās sasniedza visu laiku augstāko rādītāju, aprīlī nedaudz samazinājās. Aprīlī mēneša laikā pasaules pārtikas cenas samazinājās par 0,8%, taču joprojām saglabājās augstā līmenī Ukrainā notiekošā kara dēļ.

"Cenu kritumu aprīlī noteica ievērojams augu eļļu cenu kritums, kā arī neliels graudaugu cenu kritums. Tikmēr cukura, gaļas un piena produktu cenas saglabāja mērenu kāpumu. Cenu kritumu galvenokārt veicināja mērenāks pasaules importa pieprasījums augsto cenu dēļ, kā arī pieprasījuma samazināšanās Ķīnā," stāsta analītiķe.

Tomēr straujāku cenu kritumu augu eļļām ierobežoja neskaidrība par eksporta pieejamību no Indonēzijas, kas ir pasaulē vadošā palmu eļļas eksportētāja. Pēc EM pārstāves teiktā, graudaugu cenu kritumu noteica cenu samazināšanās kukurūzai, bet cenas pieauga miežiem un kviešiem, ko ietekmēja ostu bloķēšanas turpināšanās Ukrainā.

Viņa atzīmē, ka aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998. gada. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Savukārt pakalpojumiem cenas martā pieauga par 1,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija vērojama cenu kāpumam ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pārvadājumu pakalpojumiem, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, norāda Šnīdere.

Tāpat cenas aprīlī turpināja kāpt degvielai – par 2,6% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem.

"Augsto cenu degvielai turpina ietekmēt pasaules naftas cenu kāpums. Tomēr, pēc ļoti straujā naftas cenu pieauguma šogad martā, aprīlī tās samazinājās. Mēneša laikā pasaules naftas cenas vidēji samazinājās par 6%. Mēneša sākumā "Brent" naftas cena strauji samazinājās nokrītot līdz 98 ASV dolāriem par barelu, ko galvenokārt ietekmēja bažas par straujāku procentlikmju paaugstināšanu ASV, kas samazinātu ekonomikas izaugsmi, Covid-19 gadījumu skaita pieaugums Ķīnā, kā arī vairāku valstu plāni laist tirgū jēlnaftu no ārkārtējiem gadījumiem paredzētajām rezervēm," stāsta Šnīdere.

Mēneša vidū gan naftas cena pieauga līdz 113 ASV dolāriem par barelu, ko sekmēja dati par straujo inflācijas kāpumu pasaulē, ziņas par Eiropas Savienības (ES) plāniem noteikt embargo Krievijas naftas produktiem un par ieguves apturēšanu vairākos naftas ieguves objektos Lībijā, bet tad mēneša otrajā pusē atkal cena samazinājās pēc Starptautiskā valūtas fonda samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes saistībā ar karu Ukrainā un jaunu Covid-19 stingro ierobežojumu ieviešanas Šanhajā, kas radīja bažas par naftas pieprasījuma samazināšanos pasaulē.

Vienlaikus augsto naftas cenu noturību veicina OPEC+ vienošanās turpināt mērenu naftas ieguves apjomu palielināšanu, neskatoties uz vairāku valstu aicinājumu straujāk palielināt naftas ieguvi.

Pēc Šnīderes teiktā, vērā ņemams cenu pieaugums bija arī cietajam kurināmajam par 17,5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenas pieauga arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem par 1,9%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,15 procentpunktiem.

2022.gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas pieauga par 13%. Gada vidējā inflācija bija 6,6 %.

"Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas turpinās pārsniegt sezonālo svārstību līmeni. Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, ko lielā mērā ietekmēs ģeopolitiskā spriedze reģionā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Sagaidāma arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija varētu pārsniegt 12 procentus," prognozē Šnīdere.

"Delfi Bizness" jau vēstīja, ka 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.