Nodokļu pieaugums, kas pārsniedz 40 miljardus sterliņu mārciņu gadā, ir neizbēgams, lai aizsargātu Apvienotās Karalistes valdības parādu no iziešanas ārpus kontroles, atsaucoties uz domnīcas pausto brīdinājumu, ziņo "BBC".
Fiskālo pētījumu institūts informē, ka aizņemšanās pandēmijas dēļ šogad sasniegs vēl nepieredzētu līmeni.
Tas norāda, ka valsts ekonomikā ir iepludinājusi papildu 200 miljardus mārciņu, lai šogad atbalstītu darbavietas, uzņēmumus un ienākumus. Tas bija nepieciešams, taču tas nozīmēs lielus nodokļu paaugstinājumus nākamās desmitgades vidū.
Lai samaksātu par sniegtajiem pakalpojumiem, Apvienotās Karalistes valdība aizņemas no pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām un investoriem visā pasaulē, pēc tam mēģina to līdzsvarot ar nodokļiem. Taču tas kļūs arvien grūtāk, Covid-19 krīzei turpinoties.
Domnīca prognozē, ka 2024. - 25. gadā ekonomika būs par 5% mazāka nekā lēsts šā gada martā, kas rezultēsies ar 100 miljardus sterliņu mārciņu vērtu triecienu valsts finansēm zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ. Vienlaikus pastiprināta aizņemšanās būs nepieciešama vēl ilgāku laiku.
Fiskālo pētījumu institūta direktors Pols Džonsons sacījis, ka valdībai nekas cits neatliek kā īstermiņā palielināt izdevumus, un tā maz ko var darīt, lai pilnībā aizsargātu ekonomiku vidējā termiņā.
"Mēs virzāmies uz ievērojami mazāku ekonomiku, nekā gaidīts pirms Covid, un, iespējams, arī lielākiem izdevumiem. Bez rīcības parāds – kas jau tā ir augstākajā līmenī vairāk nekā pusgadsimta laikā – turpinās pieaugt. Nodokļu pieaugums šķiet neizbēgams," viņš paudis.
Lielbritānijas valsts parāds augustā pirmo reizi pieauga virs diviem triljoniem sterliņu mārciņu. Domnīca prognozē, ka līdz 2024. – 25. gadam tas būs vairāk nekā 110% no IKP. Fiskālo pētījumu institūts norāda, ka krīzes laikā Apvienotā Karaliste guvusi labumu no vēsturiski zemām procentu likmēm, kas padarīja lētāku aizņemšanos. Vienlaikus institūts brīdinājis, ka likmju pieaugums, ja vien to nepavadīs straujāka izaugsme, varētu būt "ļoti problemātisks valsts finansēm".
