Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai veido 12,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2019.gadu.
Zemāki nekā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir Īrijā, kur šis rādītājs veido 8,9% no IKP, Maltā (10,8%), Bulgārijā (11,5%) un Rumānijā (11,9%). Nedaudz lielāki kā Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai ir Lietuvā (12,3% no IKP), Kiprā (12,4%), Čehijā (12,6%), Ungārijā (12,7%) un Igaunijā (13,2%).
ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Somijā (24% no IKP), Francijā (23,9%), Dānijā (21,4%) un Itālijā (21,2%).
ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2018.gadā bija 18,6% no IKP.
Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas. ES tie veido 10,1% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (13,8%), bet vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (3%). Latvijā šādu pabalstu izdevumu īpatsvars veido 7%, Lietuvā - 6,2%, bet Igaunijā 6,7%.
Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 2,7% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Dānijā (4,3%), bet vismazākais tas bijis Kiprā (0,4%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 2,4% no kopējiem pabalstu izdevumiem, bet Igaunijā un Lietuvā tie bija attiecīgi 2,1% un 2,7%.
Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 1,7% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Dānijā (4,3%), bet vismazākais - Maltā, Grieķijā un Spānijā (visās valstīs 0,9%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 1,2% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 1,7%, bet Igaunijā - 2,7%.
Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 1,1%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 1,9% Dānijā un Francijā, bet mazākajam - 0,1% Čehijā un Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 0,5% no kopējās pabalstu summas, bet Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 0,7% un 1,3%.
Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.
