Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022. - 2024. gadam, tomēr uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.
Kā norāda padome, FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par 1% p. lēnāku izaugsmi 2022. gadā.
"Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3 - 4 % apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ padome aicina izstrādāt "pesimistisko scenāriju", kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību," norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Viens no šādiem riskiem ir plānotās 60-70% vakcinācijas aptveres nesasniegšana līdz 2021. gada rudenim un iespējamā vakcīnu zemā efektivitāte Covid-19 vīrusa mutācijas gadījumā.
Padome arī norāda uz inflācijas straujāka kāpuma risku. Aprīlī ražotāju cenu inflācija Latvijā jau pārsniedza 5% un tas liek domāt, ka vasaras otrajā pusē arī patēriņa cenu inflācija Latvijā pārsniegs 3%. Pasaulē strauji aug biržā tirgojamo pārtikas produktu cenas, līdz ar to pārtikas produktu patēriņa cenas turpinās kāpt. Globāli ir traucētas izejmateriālu piegādes ķēdes, kas sadārdzina ražotāju izmaksas, pieaug arī izejmateriālu cenas, kā arī ražotāji un pakalpojumu sniedzēji cenšas kompensēt pandēmijas laikā piedzīvotos zaudējumus. Šo apstākļu kopums liek domāt, ka inflācija 2021. gadā var pieaugt straujāk nekā pašreizējā prognozē un pārsniegt 2021. gadā prognozēto 2% līmeni, norāda padome.
Attiecībā uz politiskajiem riskiem padome norāda uz vēlēšanu tuvošanos un šādiem periodiem raksturīgiem populistiskiem valsts finansējuma piešķiršanas lēmumiem, kas pasliktina fiskālos rādītājus. Padome atzīmē arī fiskālos riskus saistībā ar budžeta deficīta kāpumu, kura kompensēšana gulsies uz nākamās valdības un nodokļu maksātāju pleciem, kas potenciāli varētu kļūt par politikās nestabilitātes faktoru.
Kā norāda padome, Stabilitātes programmā 2021. gadam prognozētais deficīta apmērs ir -9,3% , -2,8% un -0,5 % no IKP attiecīgi 2021., 2022. un 2023. gadiem. Tomēr, pieaugot valsts uzņemto sociālo saistību apmēram (piem., valsts ģimenes pabalsta apmēra pieaugums) un joprojām esot spēkā ES Stabilitātes un ilgtspējas pakta izņēmuma klauzulai, kas dalībvalstīm ļauj palielināt budžeta deficītu, pastāv risks, ka deficīta apmēri 2021. un 2022. gadā būs lielāki. Latvijas Bankas eksperti jau palielinājuši iespējamo budžeta deficīta prognozi 2021. gadam līdz -9,9% no IKP.
Padome arī uzsver ES Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju aizkavētas apgūšanas risku, īpaši uz publisko iepirkumu likumdošanas izmaiņu fona un citu administratīvo procedūru sabremzēšanās fona.
Saskaņā ar Vienošanos par sadarbību, kas parakstīta 2016. gada 8. februārī, padome ir atbildīga par FM makroekonomisko prognožu apstiprināšanu. Prognozes tiks izmantotas par pamatu Vidēja termiņa budžeta ietvara 2022.-2024. gadam izstrādei, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2021. gada oktobrī. Prognožu apstiprināšanas procedūras laikā padomei tika iesniegti detalizēti FM prognožu dati, tajā skaitā IKP struktūra un atsevišķu IKP komponenšu attīstības scenāriji.
