FDP sagaida valdības apņemšanos izdevumu pieaugumu ierobežošanai nākamajos gados
Foto: LETA

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā piekrīt valdības koncepcijai, sagatavojot valsts budžeta projektu 2021. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021. – 2023. gadam, kas paredz strauju ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos 2020. gadā un pakāpenisku atveseļošanos 2021. gadā, teikts jaunākajā FDP Uzraudzības ziņojumā 2021.-2023. gada vidējā termiņa budžeta ietvaram.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdības plāns paredz, ka smagās ekonomikas lejupslīdes apstākļi 2020. gadā ietekmēs ekonomiku arī 2021. gadā, neļaujot kompensēt radušos zaudējumus. Valdība pieņem, ka 2021. gadā būs spēkā ES fiskālās sistēmas vispārējā izņēmuma klauzula un fiskālo mērķu sasniegšana neattieksies uz 2021. gada budžeta projektu, savukārt labāka budžeta bilance 2023. gadā par 0,5% kompensēs plānoto strukturālās bilances pārsniegumu 2022. gadā, teikts ziņojumā.

Tomēr valdības fiskālajai politikai vajadzētu būt elastīgai atkarībā no apstākļiem, norāda eksperti. Ja ekonomiskā situācija pasliktinās, varētu būt nepieciešams papildus fiskālais stimuls, ja ekonomiskā situācija attīstās labāk kā plānots, nepieciešams uzlabot budžeta bilanci ar papildus budžeta ieņēmumiem. Padome atgādina par minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšanas mehānismu, kas tiek iedarbināts, ja ietvara likuma projekta sagatavošanas gadā uzkrāta pārmērīga strukturālo bilanču summa no iepriekšējiem gadiem.

Lai gan ekonomiskā izaugsme var atsākties pavisam drīz, pozitīvas izlaižu starpības nav sagaidāmas nākošos 3-4 gadus, tāpēc tuvākajos gados ir mazs risks, ka strukturālās bilances koriģēšanas mehānisms var tikt iedarbināts, lai kompensētu krīzes gados uzkrāto deficītu, norāda eksperti

Budžeta ietvars paredz sekojošas budžeta bilances pie nemainīgas politikas: -3,9% 2021. gadā, -2,8% 2022. gadā un -1,7%. 2023. gadā. Iepriekš minētie mērķi, atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, nodrošinātu valdības strukturālo bilanci - 2% 2021. gadā, -1% 2022. gadā un -0,1% 2023. gadā, ņemot vērā starpību starp faktisko un potenciālo ekonomikas izaugsmi.

Padome atzīmē, ka, kaut gan 2021. gadā valsts fiskālā politika būs konservatīva, tomēr FDL prasības netiks pilnībā ievērotas, nosakot valsts budžeta maksimālo izdevumu apmēru 2022. gadā.

Vienlaicīgi FDP atzīst, ka noteiktie bilances mērķi ir samērīgi ar ekonomisko lejupslīdi un ievēro pretcikliskās politikas principu kopumā 2022. un 2023. gados.

Pašreizējie fiskālie plāni nepieļauj fiskālo telpu jaunām politikas iniciatīvām 2022. līdz 2023. gadam - jebkuras valdības prioritātes un izdevumu iniciatīvas būtu jāsedz ar ietaupījumiem, samazinot citus izdevumus, vai ar efektīviem ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, norāda padomes eksperti.

Padome sagaida valdības īpašo apņemšanos, tostarp politikas pasākumus, lai ierobežotu izdevumu pieaugumu 2022. – 2023. gadā, pārsniedzot vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktos maksimālos apjomus. Padome atzinīgi vērtē, ka 2021. gada budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību, vienlaicīgi neapdraudot valsts fiskālo ilgtspēju.

Padome atbalsta valdības pasākumus nodokļu politikas uzlabošanā, jo īpaši liekot uzsvaru uz sociālās apdrošināšanas iemaksu uzlabošanu autoratlīdzības saņēmējiem un mikrouzņēmumos nodarbinātajiem. Tomēr nodokļu politika neļaus palielināt valdības rīcībā esošos resursus, lai pievērstos labākas veselības aprūpes prioritātēm, turpinot plāniem palielināt atalgojumu lielām valsts darbinieku grupām, finansējumu sociālajiem pabalstiem un infrastruktūras izdevumiem, kas veikti pēc pandēmijas, kā arī stabilizēt fiskālo līdzsvaru pēc ekonomikas lejupslīdes.

Kopumā FDP atbalsta valdības izveidoto atbalsta pasākumu programmu un aicina to vairs nepaplašināt, ja vien ievērojami nepasliktinās ekonomiskie rādītāji. Kā tuvākā prioritāte ir uzskatāma Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu saskaņā ar ES izvirzītajām prasībām, teikts ziņojumā. Šis mehānisms ir jauns finanšu instruments ar ātriem ieviešanas termiņiem – tas varētu aizpildīt ES struktūrfondu finansēšanas trūkumu tuvākajos divos gados.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Finanšu ministrija Fiskālās disciplīnas padome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form