Latvijas diskrecionārie pasākumi, kas saistīti ar Covid-19 krīzi bija tikai 3% no IKP, savukārt Igaunijā un Lietuvā tie sasniedza attiecīgi 5,3% un 21,4%.
Lietuvas diskrecionāro pasākumu pakete ir tik liela, jo aptuveni 13 procentpunkti ir saistīti ar lielu investīciju piecu gadu plānu, kas tika paātrināts Covid-19 krīzes dēļ un formāli iekļauts kā diskrecionārs pasākums.
Latvijas izdevumi, kas saistīti ar likviditātes pasākumiem, kas lielākā mērā sastāv no aizdevumiem un garantijām, bija 6,8%, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 9,2% un 6,6%.
Kopumā Fiskālās disciplīnas padome (FDP) pozitīvi vērtē valdības darbu Covid-19 krīzes pārvarēšanā, lai arī agrākajos monitoringa ziņojumos FDP ir atkārtoti aicinājusi valdību ierobežot papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumu izveidi, jo tie tieši pasliktina budžeta un valsts fiskālo ilgtspēju. Tomēr situācija mainās, un, iespējams, būs jāmainās valdības fiskālai politikai, norāda padome.
Pieņemoties Covid-19 otrajam infekcijas vilnim, aizvien pieaug nepieciešamība pēc ierobežojošiem pasākumiem, kas vienlaicīgi bremzēs arī ekonomisko aktivitāti un izaugsmi. FDP aicina valdību uzmanīgi sekot epidēmijas izplatībai, un atbilstoši reaģēt ar ierobežojumiem, kas izraisa nepieciešamību pēc fiskāliem stimulējošiem pasākumiem.
Lai arī Latvijas atbalsta programma ir bijusi mazāk ambicioza, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, it sevišķi dīkstāves pabalsta jomā, tā ir bijusi efektīvāka un mazāk ietekmēs valsts parāda līmeni. Latvijas Bankas aprēķini rāda, ka Igaunija dīkstāves pabalstos ir iztērējusi finanšu līdzekļus 0,9%, Lietuvā 0,8% un Latvijā 0,2% no IKP.
Neskatoties uz Igaunijas dāsnajiem dīkstāves pabalstiem bezdarbs Igaunijā no marta līdz jūlijam pieauga par 3,2% punktiem, Lietuvā par 2% punktiem, bet Latvijā par 1,7% punktu.
