Lai arī valdības apstiprinātie atbalsta instrumenti Covid-19 krīzē ir adekvāti šodienas situācijai, Fiskālās disciplīnas padome vēlētos, lai valdības rīcība krīzes seku novēršanā būtu preventīvāka un ātrāka.
Lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu, Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados joprojām ir uzskatāma par vienu no valdības prioritātēm ekonomikas atveseļošanā. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.
"Šajā grūtajā laikā gribētos izcelt pozitīvo ziņu, ka Eiropas Savienības daudzgadu budžets un Eiropas Atveseļošanās plāns, kas Latvijai paredz atvēlēt 10,5 miljardus eiro, beidzot ir apstiprināts Eiropas Parlamentā. Arī Fiskālās disciplīnas padome ir gatava aktīvi iesaistīties plāna novērtēšanā, piemēram, izvērtējot iesniegto projektu ietekmi uz izaugsmi un budžeta ienākumiem, lai Latvija pēc iespējas ātrāk atgūtos no pandēmijas izraisītās krīzes," norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
FDP arī akcentē, ka Saeimas 2.decembrī galīgajā lasījumā pieņemtais valsts budžeta likums 2021. gadam ir veidots atbilstoši valdības fiskāli konservatīvai ideoloģijai, tomēr atspoguļo arī sociālu ievirzi, kas ir īpaši svarīga pandēmijas krīzes laikā. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā tiek plānots 3,9% apmērā, kas ir viens no zemākajiem līmeņiem ES.
Kā norāda padome, ekonomika turpmākos mēnešos atgriezīsies turbulences zonā, ko ietekmēs ar Covid-19 saistītā ekonomiskā un sociālā spriedze. Pašlaik novērotā ekonomisko rādītāju stabilizācija 3. ceturkšņa datos, kā arī datos, kas pieejami par 4. ceturksni, ļauj secināt, ka šā gada ekonomikas rādītāji saglabāsies augstāki nekā iepriekš prognozēts. Tomēr, vērojot situācijas attīstību gan saslimstības rādītājos, gan sociālās spriedzes izpausmes, ir nepieciešami ļoti skaidri valdības signāli sabiedrībai par atbalsta pasākumiem, uzsver padome. Padomes ieskatā, ekonomikas noskaņojuma pasliktināšanās liek domāt par lejupslīdi 2021. gada pirmajos ceturkšņos.
Analizējot ekonomiskos rādītājus, padome norāda, ka šā gada trešajā ceturksnī novēroti vairāki pozitīvi signāli ekonomikā – bezdarba līmeņa samazināšanās, ražošanas uzņēmumu jaudas noslodzes atgriešanās pie gada sākuma rādītājiem un eksporta rādītāju izaugsmes atjaunošanās. Kā negatīvus ekonomiku ietekmējošus faktorus tā atzīmē diezgan stabilo deflāciju, kas turpinās jau no augusta, ekonomikas noskaņojuma un sentimenta rādītāju krišanos gan Latvijā, gan arī tirdzniecības partnervalstīs, kā arī ļoti vājo pakalpojumu eksporta sniegumu, kas ilgst kopš 2. ceturkšņa.
Analizējot nodokļu ieņēmumus, padome norāda, ka nodokļu iekasēšanā saglabājas stabilitāte un otrā Covid-19 viļņa efektu vēl nevar just. Balstoties uz pirmā viļņa pieredzi, lielāko kritumu nodokļu ieņēmumos var sagaidīt ap februāri. Valsts atbalsta pasākumu ietekme uz budžetu tiek novērtēta 1,7 miljardu eiro apmērā jeb apmēram 6,2% no 2020.gada IKP.
Piepildoties Covid-19 otrā uzliesmojuma scenārijam, kurā IKP izaugsme 2021. gadam paredzēta 2% apmērā, 2021.gadā IKP pieaugtu par 700-800 milj. mazāk, kas nozīmētu valsts papildus aizņemšanos un deficīta apmēra pieaugumu, informē padome.
Attiecībā uz valsts parādu padome norāda, ka novembrī tā apmērs sasniedza 13,079 miljardus eiro jeb 46,3% no 2020. gada prognozētā IKP. Vispārējās valdības parāda līmenis 2020. gadam ir prognozēts 47,3%, kas ir salīdzinoši zems un ļauj pieņemt pamatotus lēmumus ekonomikas turpmākai fiskālai stimulēšanai. Vienlaikus fiskālās stimulēšanas pasākumiem ir jābūt mērķtiecīgiem un vērstiem uz ekonomikas potenciāla kāpināšanu, norāda padome. Ekonomikas potenciāls balstās cilvēkresursos, kas pašreizējā krīzē ir atbalstāmi, gan saglabājot darba vietas uzņēmumos, gan stiprinot veselības aprūpes pieejamību un novēršot iedzīvotāju saslimšanu un mirstības pieaugumu.
Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.
