LPS pārstāvji valdības sēdē otrdien nepiedalījās.
Tāpat valdība uzdeva Finanšu un Tieslietu ministrijai organizēt diskusijas ar konstitucionālo tiesību ekspertiem par to, kā fiskālās disciplīnas pasākumus varētu nostiprināt konstitūcijā. Pret Satversmes grozīšanu šim nolūkam iepriekš iebilda Saeimas deputāti.
Ministri arī nolēma neveidot īpašu padomi fiskālās disciplīnas pasākumu uzraudzībai, bet gan pilnveidot sadarbību starp valsts institūcijām.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija plāno ar likumu stiprināt fiskālās disciplīnas pasākumus, apstiprināt vidēja termiņa budžeta pamata nosacījumus, stingri ierobežot valsts parāda pieaugumu, kā arī liegt ar budžeta grozījumiem tērēt virsplāna ieņēmumus, kurus būtu jānovirza valsts parāda dzēšanai vai stabilizācijas rezerves veidošanai.
FM piedāvā ar fiskālās disciplīnas likumu uz 3 - 4 gadiem nostiprināt gan budžeta izdevumu maksimālos apjomus, gan plānoto bilanci - deficītu vai pārpalikumu. Turklāt, gatavojot valsts budžetu, būtu noteikts pienākums ievērot daudzgadu ietvarā noteiktos izdevuma un bilances apjomus.
FM arī piedāvā noteikt nākotnes nosacījumus, kādai jābūt budžeta bilancei atkarībā no tā, vai ir ekonomiska izaugsme vai lejupslīde, tādējādi sasaistot budžeta bilanci ar ekonomikas ciklu un nepieļaujot atkāpes no tā. FM paredz noteikt, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ka virsplāna ieņēmumi budžetā ir novirzāmi valsts parāda atmaksāšanai.
Tāpat FM grib ar likumu aizliegt budžeta grozījumus, kas ļautu tā paša gada laikā iztērēt virsplāna ieņēmumus, tā vietā šie ieņēmumi tiktu novirzīti vai nu parāda dzēšanai, vai ilgtermiņa stabilizācijas rezervei.
FM uzskata, ka Fiskālās disciplīnas likums ļautu valstij ilgtermiņā, 5-10 gadu perspektīvā, no saviem nodokļu un citiem ieņēmumiem finansēt nepieciešamos izdevumus, nepieļaujot, ka valstī tiek tērēts vairāk kā tiek nopelnīts, un nākotnē pakāpeniski samazināt valsts parādu.
Pret ieceri attiecināt šos pasākumus uz pašvaldībām iebilda LPS, norādot, ka koncepcija neatbilst Eiropas pašvaldību hartai. Ja Saeima pieņems valsts konsolidēto kopbudžetu, tad tas būs pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartā nostiprināto pašvaldību finanšu autonomijas principu, norādīja LPS.