Finanšu ministrijas provizoriskais novērtējums vispārējās valdības budžeta deficītam atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS'95) metodoloģijai 2012. gadā ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir zemāks nekā sākotnējais mērķis 1,9% no IKP, informēja Finanšu ministrija.
Deficīta apjoma novērtējums gan var tikt koriģēts valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas iesniegšanas brīdi "Eurostat" šā gada 1. aprīlī.
Saskaņā ar Valsts kases oficiālajiem datiem par budžeta izpildi 2012. gada janvārī-decembrī valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2011. gadu, pieauga par 657,3 miljoniem latu jeb 12,9% un veidoja 5 742,8 miljonus latu. Kopējie nodokļu ieņēmumi 2012. gada janvārī-decembrī, neskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, veidoja 4 289,1 miljonus latu, kas ir par 408 miljoniem latu jeb 10,5% vairāk nekā 2011. gada attiecīgajā periodā.
"Ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā 2012. gadā pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumu pieaugums, taču arī nenodokļu ieņēmumi un ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi būtiski pārsniedza 2011. gada izpildi. Nodarbinātības un darba samaksas kāpums veicināja darba nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa – labāku izpildi, bet labi mazumtirdzniecības apgrozījuma rādītāji nodrošināja pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu. Būtiski ir atzīmēt, ka kopējo nodokļu ieņēmumu izpildi sekmēja arī VID veiktie nodokļu administrēšanas pasākumi," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks (V).
2012. gadā tika īstenots nodokļu atbalsta pasākums, kas paredzēja, ka no 2012. gada 1. oktobra nodokļu maksātajiem bija iespēja vienoties ar nodokļu administrāciju par nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanu pēc pamatparāda un 10% soda naudas samaksas pilnā apmērā. Tā rezultātā līdz 2013. gada 8. janvārim VID bija reģistrējis 3 238 iesniegumus par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā un pieņēmis 1 972 lēmumus par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 10,7 miljoni latu.
2012. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2011. gadu, pieauga par 183,4 miljoniem latu jeb 3,3% un veidoja 5 723,6 miljonus latu. Kopējo izdevumu pieaugumu galvenokārt noteica uzturēšanas izdevumu pieaugums par 198,2 miljoniem latu jeb 4%, kas skaidrojams ar to, ka 2012. gada valsts budžeta grozījumos paredzētais izdevumu pieaugums (234,6 miljoni latu) bija ievērojami lielāks nekā 2011. gada budžeta grozījumos (27 miljoni latu). Kapitālie izdevumi saglabājās 2011. gada līmenī.
Pašvaldību konsolidētajā budžetā, salīdzinot ar 2011. gadu, finansiālais deficīts pieauga par 12,6 miljoniem latu un bija 62,5 miljoni latu. Šādas izmaiņas skaidrojamas ar straujāku izdevumu kāpumu salīdzinājumā ar ieņēmumu pieaugumu. Pašvaldību budžeta ieņēmumos bija vērojami augstāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (par 47,8 miljoniem latu) un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (par 7,2 miljoniem latu), kā arī neliels pieaugums tādās ieņēmumu pozīcijās kā nenodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. Turpretī saņemtie transferti samazinājušies par 51,2 miljoniem latu.
Pašvaldību izdevumi, salīdzinot ar 2011. gadu, pieauga gandrīz visās pozīcijās (precēm un pakalpojumiem, atalgojumam, subsīdijām un dotācijām, kapitālajiem izdevumiem), turpretī izdevumi sociālajiem pabalstiem bija ievērojami zemāki. Kā liecina pašvaldību iesniegtie oficiālie mēneša pārskati, Rīgas pilsētas budžetā 2012. gada divpadsmit mēnešos bija deficīts 12,8 miljonu latu apmērā, kas, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo periodu, pasliktinājās par 2,4 miljoniem latu. Deficīts bija vērojams arī pārējo lielāko pilsētu budžetos.
