FM: 30 dienu 'ātrajiem kredītiem' jāierobežo summa līdz 50% no minimālās algas
Foto: DELFI

Finanšu ministrija (FM) rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. FM ar tiem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu.

Distances jeb "ātro" kredītu ņēmēju grupā bieži izplatīta ir situācija, ka kredīta ņēmējam ir problēmas ar kredīta atdošanu laikā. To aizņēmējs parasti risina, kredītu pagarinot. Šāds risinājums pēc būtības ir vidējā termiņā klientam neizdevīgs, salīdzinot ar iespēju vienoties par maksājumu grafiku, sākot daļēju kredīta dzēšanu.

FM uzskata, ka ir lietderīgi noteikt iespēju izveidot papildu kredīta ņēmēju aizsardzības pasākumus, aizliedzot pagarināt šāda veida kredītu atmaksas termiņus vairāk nekā divas reizes un paredzot maksājuma grafiku kā obligātu iespēju kreditēšanas procesā. Ar nosacījumu par kredīta atmaksas grafiku tiks nodrošināta iespēja samazināt nepieciešamo uzkrājumu apjomu kredīta atdošanai noteiktajā termiņā. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad tiek piedāvāts maksājuma grafiks par kredīta pamatsummas atmaksu pa daļām.

Patērētājiem nereti rodas grūtības savlaikus atmaksāt kredītu, ja visa summa jāatgriež vienā maksājumā, tādēļ FM rosina ierobežot maksimālo summu šāda veida kredītiem. FM priekšlikums likuma grozījumiem paredz, ka patērētāja kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Šis noteikums neattiecas uz kredīta līgumiem, kurus noslēdzot, kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums ir nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu. Jāatgādina, ka no šā gada sākuma minimālā alga ir 430 eiro.

Latvijas Universitātes veiktais pētījums par distances jeb "ātro" kredītu izmantošanu Latvijā pierāda, ka kopumā gandrīz 40% aptaujāto ir saskārušies ar kredītu atmaksas problēmām. No tiem 25,2% problēmas ir bijušas vairākkārt. Savukārt teju 50% pētījuma respondentu atzinuši, ka biežākais ātro kredītu atmaksas problēmas risinājums ir kredīta pagarināšana.

FM skatījumā esošais normatīvais regulējums tikai daļēji nodrošina kredīta ņēmēju interešu aizstāvību, uzsvaru liekot tikai uz maksimāli piemērojamās likmes noteikšanu.

Jau ziņots, ka Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā iesniegusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz samazināt patērētāju kredītu procentu likmes. Grozījumi paredz, ka kopējās kredīta izmaksas, kas izteiktas dienas procentos, nevar pārsniegt 0,07% dienā jeb apmēram 25% gadā. Šobrīd spēkā esošā tiesību norma par neatbilstošām noteic tādas izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā no astotās līdz 14. kredīta izmantošanas dienai, un 0,2% dienā, sākot ar 15. kredīta izmantošanas dienu.

Saeima attiecīgos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pirmajā lasījumā apstiprināja 21. jūnijā, šobrīd gaidāms 2. lasījums. Tomēr gan Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa, gan Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijā (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš atzinuši, ka attiecīgais priekšlikums ierobežot "ātros kredītus" izbeigs patēriņa kreditēšanas tirgu Latvijā, jo piedāvātā procentu likme patēriņa kreditēšanas pakalpojumiem ir būtiski zemāka, nekā tirgū esošā, pat bankās noteiktiem veidiem tā ir augstāka. Vienlaikus Vītoliņa atzīmēja, ka nebanku kreditēšanas ierobežošanai zināmā mērā būtu atbalstāma reklāmas ierobežošana.

Source

DELFI Bizness

Tags

Finanšu ministrija Latvijas Universitāte PTAC Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form