Foto: DELFI
Mājsaimniecībām, kas dabasgāzi lieto tikai gāzes plītī, pēc valdības plānotajām izmaiņām dabasgāzes akcīzes nodoklī vidējais izdevumu pieaugums gadā varētu būt nepilns lats, savukārt mājsaimniecībām, kuras lieto gāzi arī apkurei – nepilni 33 lati gadā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieaugumu, aplēsusi Finanšu ministrija (FM).

Valdībā atbalstītās izmaiņas akcīzes nodokļa piemērošanā paredz no 2011.gada 1.jūlija samazināt akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei kā kurināmajam no 15,6 latiem uz 12 latiem jeb par 23,1% par 1000 kubikmetriem. Tāpat arī valdības lēmums paredz no 1.jūlija atcelt dabasgāzei samazināto PVN likmi (12%) un piemērot pamatlikmi (22%).

FM atgādina, ka jau ar pagājušā gada 1.jūliju dabasgāzei kā kurināmajam noteica akcīzes nodokli 15,6 latu apjomā par 1000 kubikmetriem. Taču nodokļa piemērošanas uzsākšanu atlika līdz šā gada 30.jūnijam. Līdz ar to, ja MK ierosinātās izmaiņas netiks pieņemtas un iekļautas likumā, dabasgāzei kā kurināmajam no 1.jūlija būs jāpiemēro tā akcīzes nodokļa likme, kas pašlaik ir noteikta likumā - 15,6 lati par 1000 kubikmetriem, skaidro ministrija.

FM uzsver, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām galvenokārt ir atkarīga no dabasgāzes cenas un apstiprinātā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa. Taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā ir paredzēts samazināt līdzšinējo akcīzes nodokļa dabasgāzei kā kurināmajam likmi par 23,1%. Tādējādi arī nodokļa ietekmei uz dabasgāzes cenu mājsaimniecībām vajadzētu būt mazākai, nekā ja piemērotu līdzšinējo nodokļa likmi, norāda ministrija.

Ja nosacīti pieņem, ka izlīdzinātais dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībām ar dabasgāzes gada patēriņu līdz 500 kubikmetriem (pamatā mājsaimniecības - gāzes plīts lietotājas) ir 5,6 kubikmetri mēnesī (67,21 kubikmetri gadā), tad akcīzes nodoklis par patērēto dabasgāzi (ar MK piedāvāto akcīzes likmes samazinājumu) būtu 6,7 santīmi mēnesī (ar PVN 22% likmi – 8,2 santīmi mēnesī) un gadā tas veidotu nepilnu latu jeb 80,4 santīmus (ar PVN 22 % likmi – 98,4 santīmus gadā).

Savukārt, ja nosacīti pieņem, ka izlīdzinātais dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībām ar dabasgāzes gada patēriņu no 0,5 līdz 25 tūkstošiem kubikmetru (mājsaimniecības, kas izmanto dabasgāzi arī apkurei) ir 186,75 kubikmetri mēnesī (2240,96 kubikmetri gadā), tad akcīzes nodoklis par patērēto dabasgāzi ar MK piedāvāto akcīzes likmes samazinājumu būtu 2,24 lati mēnesī (ar PVN 22% likmi – 2,734 lati mēnesī), un gadā tas veidotu 26,89 latus (ar PVN 22% likmi – 32,8 lati gadā).

Analizējot Latvijas patēriņa groza saturu, var arī secināt, ka izdevumi dabasgāzei līdz šim nav veidojuši būtisku iedzīvotāju izdevumu daļu, uzsver FM. Vidējie mājsaimniecības gada patēriņa izdevumi ir 5834,67 lati, un no tā izdevumi dabasgāzes piegādēm ir tikai 17,43 lati gadā jeb 1,45 lati mēnesī.

Jau ziņots, ka valdība šonedēļ vienojās par papildu budžeta konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā, lielākoties uz nodokļu un nodevu celšanas rēķina.

Valdība plāno no akcīzes celšanas alkoholam šī gada otrajā pusgadā iegūt vēl divus miljonus latu, no akcīzes benzīnam - 1,8 miljonu latu, ja patēriņš mazināsies ne vairāk kā par 0,5%, bet no akcīzes palielināšanas tabakai un cigaretēm - 3,7 miljonus latu.

Koalīcija pirmdien, panākot konceptuālu vienošanos par papildus 50 miljonu latu konsolidāciju, nolēma tomēr piekāpties starptautiskajiem aizdevējiem un šī gada papildus budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanā neieskaitīt "ēnu ekonomikas" apkarošanas rezultātus.

Starptautiskie aizdevēji pagājušā gada beigās neatzina vairākus šā gada valsts budžetā valdības plānotos un Saeimas atbalstītos ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumus, un pieprasīja īstenot papildu konsolidācijas pasākumus 50 miljonu apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!