FM kritiska par 150 miljonu eiro subsīdijām mikrouzņēmumu režīmam
Foto: LETA

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā jāierobežo mikrouzņēmumu režīms, jo tas ik gadu no budžeta prasa 150 miljonu eiro subsīdijas, turpretī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) oponē, ka tādējādi tiktu ierobežota uzņēmējdarbības vides attīstība.

Aģentūras LETA rīkotajā diskusijā par mikrouzņēmumu režīma nākotni FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) norādīja, ka viņš neredz nekādu vajadzību turpmāk Latvijai darbināt tādas neadekvātas tirgus subsīdijas, lai uzturētu gandrīz 15% privātā darba tirgus. FM aplēses liecina, ka 2014.gadā mikrouzņēmumu subsidēšana valstij izmaksājusi vairāk nekā 150 miljonus eiro.

"Netrūkst piemēru, kad lieli uzņēmumi, pat ar valsts kapitālu, sāk efektivizēt nodokļus. Tam nav nekādas saistības ar inovācijām, turklāt tādējādi tiek uzlikts pārmērīgs slogs tiem, kas nodokļus maksā. Tagad redzams, ka puse no mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem šo režīmu izmanto, lai maksātu algas. Turklāt šo režīmu izmanto nozares, kas pašas nodarbojas ar nodokļiem, piemēram, grāmatveži, juristi u.c. Kāda saistība tam ir ar iesācējuzņēmumiem? Nekāda. Un mēs to nevaram atļauties, tāpēc šī vide ir jāmaina," uzskata Ašeradens.

FM parlamentārais sekretārs piebilda, ka pusē mikrouzņēmumu darba algas veido vairāk nekā 80% no izmaksām, un, pēc viņa domām, tā ir pilnīgi skaidra nodokļu optimizācijas shēma. "Domājot, ko darīt tālāk, nonācām pie inovāciju pievienotās vērtības ekonomikas, kur milzīga loma ir iesācējuzņēmumu kultūrai," teica Ašeradens.

"Es neesmu pārliecināts, ka mums vajadzētu ļoti daudz uzņēmumu. Drīzāk vajag lielus un stiprus uzņēmumus, kuri gribētu piedalīties starptautisko vērtību ķēdēs. Ar mikrouzņēmumiem tālu "neaizbrauksim". Protams, šādi varam turpināt, bet tādā gadījumā jārēķinās ar konsekvencēm," diskusijā pauda FM parlamentārais sekretārs.

Savukārt ekonomikas ministre uzsvēra, ka Latvijā ir zema uzņēmējdarbības aktivitāte, tāpēc ir jārada atbalsta instrumenti, kas stimulētu pievērsties uzņēmējdarbībai.

"Bez tiem instrumentiem, kas patlaban ir mūsu rīcībā, - Eiropas Savienības fondi, biznesa inkubatori, klasteru programma utt. -, ar kuriem varam palīdzēt uzņēmējiem, valstij ir pienākums domāt, ko piedāvāt," uzskata ekonomikas ministre.

Reizniece-Ozola atzina, ka Latvijas kontekstā ir jāņem vērā tas, ka puse no MUN režīmā strādājošajiem darbiniekiem ir iepriekš bijuši ilgstoši bezdarbnieki. Līdz ar to Latvijas kontekstā ir jānovērtē, ka MUN režīms veicina arī nodarbinātību.

"Ir jāatrod veids, kā MUN režīmu padarīt tādu, lai netiktu kropļota konkurence un nerosinātu lielos uzņēmumus to izmantot negodprātīgi," teica ministre.

Jau ziņots, ka Mikrouzņēmuma nodokļa likums stājās spēkā 2010.gada 1.septembrī ar mērķi veicināt ekonomisko aktivitāti un mazināt bezdarbu. Jau pēc pusgada parādījās ziņas, ka gan privātu, gan valsts kapitālsabiedrības darbinieki ir nodibinājuši mikrouzņēmumus, bet turpina sniegt pakalpojumus bijušajiem darba devējiem. Pa šiem gadiem likums ir grozīts vairākkārt, un diskusijas sabiedriskajā telpā liecina par zināmu karu starp tiem, kas uzskata, ka likums piemērots nodokļu optimizācijai un blēžiem, un tiem, kuriem šķiet, kam viss ir kārtībā un likums pilda sākotnējo mērķi. Pēdējā vienošanās paredz sagatavot iesācējuzņēmumu likumu, lai pēc tam pārskatītu mikrouzņēmumu nodokļa režīmu kopumā.

Tags

Finanšu ministrija

Comment Form