FM: Latvijas rūpniekiem saglabāt nozares izaugsmi ļauj uzņēmumu uzkrātās izejvielu rezerves
Foto: Pexels.com, cottonbro

Latvijas rūpniekiem saglabāt nozares izaugsmi ļauj uzņēmumu uzkrātās izejvielu rezerves, tajā pašā laikā aktīvi meklējot alternatīvus izejvielu tirgus, "Delfi Bizness" pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tajā norāda, ka šā gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, apstrādes rūpniecības nozare Latvijā uzrādījusi ražošanas apjomu pieaugumu par 5,3% salīdzināmās cenās, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, tikmēr rūpniecībā kopā izaugsme ir 3,7%.

FM atzīmē, ka aprīlis ir otrais pilnais mēnesis pēc kārtas, Latvijas rūpniekiem strādājot apstākļos, kur jārēķinās ar karadarbības un no tās izrietošo tirdzniecības ierobežojumu negatīvo ietekmi. Tomēr līdz šim kopējie ražošanas apjomi saglabājas augsti un pieaug pret pērnā gada attiecīgo periodu. "Saglabāt nozares izaugsmi ļauj uzņēmumu uzkrātās izejvielu rezerves, tajā pašā laikā aktīvi meklējot alternatīvus izejvielu tirgus," norāda ministrijas speciālisti.

Šā gada pirmajos četros mēnešos apstrādes rūpniecība augusi par 6,8% pret pērnā gada attiecīgo periodu, tajā skaitā kokrūpniecība veidojusi lielāko devumu, pieaugot par 7,1%. Nozīmīgi pieaugumi arī būvmateriālu (16%), gatavo metālizstrādājumu (9,2%), poligrāfijas (19,2%), kā arī ķīmisko vielu un produktu (22,1%) ražošanā. Savukārt nelieli ražošanas apjomu samazinājumi tikai divās apakšnozarēs: pārtikas (-2,0%) un papīra un papīra izstrādājumu (-4,8%) ražošanā.

Lai gan aprīlī apstrādes rūpniecībā fiksēta izaugsme 5,3% apmērā, kopējās rūpniecības izaugsmi līdz 3,7% samazina kritums ieguves rūpniecībā (-11,1%), kas ir pirmais samazinājums gada griezumā kopš pērnā gada decembra, un elektroenerģijas un gāzes apgādē (-1,5%), kur šā gada janvārī – martā vidējais samazinājums bijis 16,5% gada griezumā.

Savukārt martā un aprīlī apgriezienus uzņēmusi lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokrūpniecība, apjomiem pieaugot attiecīgi par 16,7% un 8,4%. Pieaugums šā gada aprīlī norāda uz pozitīvām tendencēm, ņemot vērā augsto bāzi pērnā gada aprīlī.

Būvmateriālu ražošanā izaugsme jau septīto mēnesi pēc kārtas, šā gada aprīlī ražotajiem apjomiem par 10,7% pārsniedzot pērnā gada apjomus. Arī gatavie metālizstrādājumi ražoti par 2,4% vairāk nekā pērn, nodrošinot izaugsmi nozarē kopš 2021. gada marta. Līdzīgi arī automobiļu piekabju un puspiekabju ražošana nav uzrādījusi ražoto apjomu samazinājumu kopš 2020. gada oktobra, šā gada aprīlī nozarei pieaugot par 23,3%.

Tikmēr pārtikas ražošanas apjomi būtiski nav mainījušies (+0,4%), bet spēcīgu izaugsmi jau kopš 2021. gada marta uzrāda dzērienu ražošana, aprīlī nozarei pieaugot par 16,8% pret pērnā gada aprīli.

Arī poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozare uzrāda stabilu izaugsmi jau kopš 2020. gada aprīļa, šā gada aprīlī pieaugumam sasniedzot 18,8%. Arī nozares ietekme uz kopējo apstrādes rūpniecību ik gadu palielinās, tai kļūstot lielākai.

Pirmo reizi kopš 2021. gada sākuma izaugsmi vairs neuzrāda ķīmisko vielu un produktu ražošana, kas šā gada aprīlī samazinājusies par 12,9%. Samazinājusies arī tekstilizstrādājumu ražošana (-10,6%) un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (-12,6%).

Aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā bijis virs normas, tādējādi hidroelektrostacijas spējušas saražot par 10,7% vairāk elektroenerģijas nekā pērnā gada aprīlī. Turpretī koģenerācijas stacijas ražojušas par 38,3% mazāk elektrības nekā pērn, kas veido kopējo bruto elektroenerģijas saražoto apjomu līdzīgu kā pirms gada aprīlī (-0,1%), bet kopējie elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi bijuši par 1,5% zemāki nekā pērn. Šā gada aprīlī pirmo reizi kopš pērnā gada aprīļa elektroenerģija eksportēta vairāk nekā importēta.

FM atzīmē, ka Eiropas Komisijas apkopoto aptauju rezultāti rāda, ka pēc Latvijas rūpnieku noskaņojuma nelielas pasliktināšanās martā un aprīlī konfidences līmenis maijā stabilizējas un vairs nepasliktinās. Covid-19 pandēmijas pirmais un otrais vilnis rūpnieku konfidences rādītājus ietekmējis krietni vairāk nekā karadarbība Ukrainā. Rūpnieku noskaņojumu visvairāk ierasti ietekmē paredzamā ražošanas intensitāte turpmākajos mēnešos, kas pēc krituma martā un aprīlī, maijā vairs samazinājumu neuzrāda.

Savukārt Eiropas Savienības kopējais ekonomikas sentimenta indekss turpina pasliktināties un pēc ievērojama noskaņojuma uzlabošanās 2021. gada otrajā pusē, tas ir nokritis zem pirmspandēmijas atzīmes, ko ietekmē pašreizējā karadarbība Ukrainā, un no tās izrietošās negatīvās ekonomiskās sekas, kā arī augošās cenas.

Pēc FM paustā, Latvijas rūpnieki turpina pārorientēties uz jauniem izejvielu importa un saražoto preču eksporta tirgiem apgrūtinātos apstākļos, ko izraisa augošās energoresursu un degvielas cenas.

Savukārt Ekonomikas ministrijas analītiķis Edmunds Gergelevičs atzīmē, ka turpmāku apstrādes rūpniecības attīstību var ietekmēt gan problēmas izejvielu piegāžu ķēdēs, gan pasaules cenu kāpums izejvielām, tai skaitā energoresursiem. Rūpniecības attīstību turpinās ietekmēt arī kara darbība Ukrainā.

"Uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāmeklē jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi," norāda eksperts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.