FM piektdien Reformu vadības grupas sēdē prezentēja ierosinājumus samazināt PVN ar šā gada 1. jūliju, bet iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) - nākamgad 1. janvārī. Tāpat arī neapliekamo minimumu palielināt no 45 līdz 60 latiem, portālu "Delfi" informēja FM.
Samazinot PVN standartlikmi par vienu procentpunktu, valsts budžets gadā nesaņemtu aptuveni 40 miljonus latu. Savukārt, samazinot IIN par vienu procentpunktu un palielinot neapliekamo minimumu līdz 60 latiem, budžetā iekasētu par aptuveni 60 miljoniem latu mazāk. Kopumā priekšlikumi samazinātu budžeta ieņēmumus par aptuveni 100 miljoniem latu.
Diskusijas par nodokļu politikas izmaiņām sadarbībā ar uzņēmējiem dažādos formātos tiks vēl turpinātas.
Finanšu ministrija norāda, ka pilnā apmērā un vienlaicīgi samazināt nodokļu likmes, sasniegt budžeta deficīta samazināšanas mērķus un nodrošināt papildu finansējuma piešķiršanu nozaru ministrijām nav iespējams, un valdībai tuvākajā laikā būs jāizšķiras par prioritātēm.
FM atzīmē, ka PVN likme varētu samazināt no 22% līdz 21% tikai, ja tiktu panākta skaidra vienošanās ar uzņēmējiem, īpaši tirgotājiem, ka PVN samazināšana "tiks atspoguļota arī cenās", teikts ministrijas paziņojumā medijiem.
FM piedāvā mazināt PVN likmi, jo Latvijas ekonomika ir augusi straujāk un šā gada nodokļu, tai skaitā, PVN ieņēmumu rezultāti un prognozes šim un turpmākajiem gadiem liecina, ka ieņēmumu plāns tiks pārpildīts.
PVN pamatlikmes samazināšanas mērķis būtu likmes izlīdzināšana Baltijas reģionā (pamatlikme Latvijā – 22%, Lietuvā – 21%, Igaunijā – 20%), kas varētu sekmēt atsevišķu jomu, piemēram, Latvijas pakalpojumu sektora reģionālo konkurētspēju.
Tāpat ar PVN likmes pazemināšanu FM cer mazināt "pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu", un lielākie ieguvēji būtu iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Tāpat arī paredzama pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem. Taču tikai solidāras atbildības gadījumā pasākumam būs gaidītā ietekme, atzīst ministrija.
Darba nodokļu reformas mērķis būtu Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām, nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darba nodokļus.
Jau ziņots, ka, sākoties ekonomiskajai krīzei, valdība pakāpeniski palielināja un ieviesa jaunus nodokļus, lai nodrošinātu lielākus budžeta ieņēmumus. Kopš 2008.gada PVN likme tika palielināta no 18% līdz 22%.
Savukārt IIN likme tika palielināta no 25% līdz 26%, bet vēlāk atkal samazināta līdz 25%, savukārt sociālā nodokļa likme, ko maksā darba ņēmējs palielināta no 9% līdz aptuveni 11%.