Valdība sestdien plāno izšķirties par vienu no alternatīvām budžeta konsolidācijai – Finanšu ministrijas (FM) ieceri mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), celt minimālo algu un sociālo nodokli. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lūgusi aprēķināt, kāda būs ietekme, ja nemainīs darbaspēka nodokļus un atvieglojumus, bet tā vietā samazinās pašvaldībām pienākošos IIN daļu no pašreizējiem 80% līdz 79%.

Finanšu ministrija piedāvā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu nākamgad palielināt no 35 uz 45 latiem, atvieglojumu par apgādībā esošo personu – no 65 līdz 70 latiem, kā arī samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 26% uz 25%, taču palielināt darba ņēmēja maksājamo sociālo nodokli no 9% līdz 11%. Tāpat FM joprojām uztur priekšlikumu palielināt minimālo algu no 180 līdz 200 latiem.

FM skaidro, ka par vienu procentpunktu samazinot IIN, bet sociālo nodokli palielinot par diviem procentpunktiem, nodokļu slogs darbaspēkam nebūs būtiski lielāks, jo spēkā būs lielāki atvieglojumi – gan palielināts neapliekamais minimums, gan atvieglojums par apgādībā esošajām personām. FM pārstāvis Aleksis Jarockis portālam "Delfi" skaidroja, ka šie priekšlikumi ir sociāli taisnīgi un palielinās sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju ienākumus.

Jarockis norādīja, ka ministrija vēl precīzi aprēķinās, kāds būs FM sagatavoto ierosinājumu fiskālais efekts un ar aprēķiniem sola nākt klajā tuvākajā laikā.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka, ieviešot šādas izmaiņas, cilvēki ar nelieliem ienākumiem un apgādājamiem bērniem mēnesī pat iegūs dažus latus. Savukārt cilvēki ar lielākiem ienākumiem un bez bērniem dažus latus zaudēs.

Savukārt ZZS lūgusi aprēķināt, kāda būs ietekme uz budžetu, ja nemainīs darba spēka nodokļus, bet pārskatīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp valsti un pašvaldībām. Pašlaik pašvaldību budžetu galvenais ienākumu avots ir 80% no pašvaldības teritorijā deklarēto strādājošo iedzīvotāju nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. 20% no šī nodokļa saņem valsts. ZZS lūgusi aprēķinus par gadījumu, ja pašvaldībām novirzīs 79% no šī nodokļa, bet valstij – 21%, toties nemainīs pašreiz spēkā esošos darbaspēka nodokļus un atvieglojumus.

Jau vēstīts, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē vienojās no nākamā gada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi paaugstināt no 21% līdz 22%, elektrībai piemērot pilno PVN likmi 22%, bet samazinātās PVN likmes paaugstināt no 10% līdz 12%. Tāpat nākamgad dubultos "mājokļa nodokļa" likmes.

Mājokļa nodokļa likme pašlaik ir atkarīga no īpašuma kadastrālas vērtības - ēkām ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu tā ir 0,1% no kadastrālās vērtības, ar vērtību no 40 001 līdz 75 000 latu – 0,2%, ar kadastrālo vērtību virs 75 000 latu – 0,3%. Izmaiņas paredz, ka nākamgad likmes dubultos un tās būs attiecīgi 0,2%, 0,4% vai 0,6% no kadastrālās vērtības.

Jau ziņots, ka valdība turpina saspringtu darbu pie nākamā gada budžeta projekta, kuru cer iesniegt Saeimā jau 7.decembrī. Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi paredz nākamā gada budžeta konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā. Sociālā budžeta stabilizācijas pasākumi nākamgad valsts budžetam varētu dot papildu ieņēmumus 106,6 miljonu latu apmērā, savukārt citi izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas pasākumi dotu fiskālo efektu 173,4 miljonu latu apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!