Turpinoties ekonomikas izaugsmei, kopējos nodokļu ieņēmumos šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un kopumā tie bija atbilstoši plānotajam līmenim, informē Finanšu ministrija (FM).
Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju kaimiņu reģionos, pēc pirmā ceturkšņa budžeta datiem tās negatīvā ietekme uz valsts finansēm nav novērojama, norāda ministrija. Taču, ņemot vērā neskaidro situācijas attīstību, FM ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi 2014.gadam no 4,3% uz 4%.
Atbilstoši jaunākajām prognozēm, kas ir iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2014.-2017.gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā tiek prognozēts 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt vispārējās valdības bruto parāda prognoze ir 38,8% no IKP.
Vislielāko pieaugumu nodrošināja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu kāpums. Šo nodokļu ieņēmumi pārsniedza plānoto apjomu. Nedaudz palielinājās sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms.
Kopumā šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija finansiālais pārpalikums 27 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2013.gada pirmo ceturksnī samazinājās par 18,3 miljoniem eiro. Pārpalikumu galvenokārt nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā 78,2 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ir pieaudzis par 16,3 miljoniem eiro.
Šā gada sākumā ievērojami - par 34,6 miljoniem eiro - palielinājās valsts budžeta deficīts, sasniedzot 51,3 miljonus eiro.
FM skaidro: ja analizē valsts budžetu pa līmeņiem, tad redzams, ka valsts pamatbudžetā pirmajā ceturksnī bija deficīts 80,3 miljonu eiro apmērā (2013.gada pirmajā ceturksnī pārpalikums bija 8,5 miljoni eiro), savukārt valsts speciālajā budžetā pārpalikums bija 23,8 miljoni eiro (2013. gada pirmajā ceturksnī bija deficīts 25,3 miljonu eiro apmērā). Tas skaidrojams ar to, ka, sākot ar 2014.gadu, ir ieviests valsts pamatbudžeta transferts uz valsts speciālo budžetu pensiju piemaksu izmaksai, kā rezultātā sociālās apdrošināšanas budžetā palielinājās ieņēmumi un tādējādi uzlabojās bilance, norāda ministrija.
Kopbudžeta ieņēmumi laika posmā no janvāra līdz martam bija līdzīgi iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī saņemtajam apjomam, pakāpjoties vien par 0,5%, tajā pat laikā kopbudžeta izdevumi ir pieauguši par 1,5%. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 5,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni un tie bija atbilstoši plānotajam līmenim.
Šā gada pirmajā ceturksnī ir vērojams nozīmīgs kāpums PVN ieņēmumiem (par 48,1 miljoniem eiro jeb 12,9%) un NĪN ieņēmumiem (par 18,4 miljoniem eiro jeb 33,6%), savukārt neliels kāpums sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem (par 19,4 miljoniem eiro jeb 3,9%, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā).
Kāpums PVN ieņēmumos ir skaidrojams ar mazākām atmaksām pirmajā ceturksnī, ņemot vērā, ka būtiskas atmaksas Valsts ieņēmumu dienests veica 2013.gada decembrī. Savukārt, NĪN pozitīvo tendenci pirmajā ceturksnī pamatā noteica pagājušajā gadā pārskatītās kadastrālās vērtības, kā, piemēram, Rīgā nekustamo īpašumu kopējās kadastrālās vērtības 2014.gadam pieaugums sniedzas līdz pat 5%. Tāpat NĪN ieņēmumus pozitīvi ietekmēja arvien lielāks to iedzīvotāju skaits, kas cenšas nodokļa maksājumus veikt gada sākumā. Tomēr sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos pieauguma tempi palēnināsies, prognozē ministrija.
Tāpat pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija vērojams izdevumu kāpums Latvijas iemaksām Eiropas Savienības budžetā (par 14,3 miljoniem eiro jeb 15,5%), kā arī turpinājās darba atlīdzības izdevumu kāpums sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem (par 21,5 miljoniem eiro jeb 5,9%). To galvenokārt noteica vidējās mēneša darba samaksas pieaugums valsts budžeta iestādēs un pašvaldību iestādēs (par 5-6% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni), kas saistāms ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu ar 2014.gada 1.janvāri, mēneša darba algas izlīdzināšanu ar šā gada sākumu, kā arī pedagogu darba samaksas pieaugumu.
