Kā paredzēts, Latvija saņems ANM finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā.
Plānā paredzēti nozīmīgi ieguldījumi penergoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.
Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.
Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem.
Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.
Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.
Tāpat ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.
Noteikumu projekts pēc būtības nemaina ANM plāna ieviešanā iesaistītām institūcijā tiesības un pienākumus, kā arī neietekmē administratīvo slogu.
Precizētais ANM plāns saglabā 2021.gada 27.aprīļa Ministru kabineta sēdē atbalstītās reformas un investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā, tajā skaitā, noteiktās sešas komponentes – "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja", "Digitālā transformācija", "Nevienlīdzības mazināšana", "Veselība", "Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma" un "Likuma vara".
Atbilstoši EK komentāriem, ANM komponentēs ir veikti vairāki precizējumi: precizēti reformu/investīciju atskaites punkti un mērķi; precizēta/papildināta plānoto izmaksu metodoloģiskā informācija, t.sk. izmaksu pamatojošie dokumenti; precizēts principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums; precizēti reformu/investīciju "Zaļie" un "Digitālie" mērķu kodi.
Papildus komponentē "Digitalizācija" noteikta jauna investīcija mediju nozares atbalstam. Priekšlikumu ar atbalstu mediju nozares uzņēmumu digitālās attīstības pasākumiem 5,7 miljonu eiro apmērā sagatavoja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju, plānojot to Ekonomikas ministrijas pieejamo finanšu resursu ietvaros digitalizācijas komponentē.
Tāpat precizēta ANM plāna sadaļa attiecībā uz ANM plāna ieviešanas jautājumiem.
