2014. gada lielākais panākums Latvijas ekonomikā ir eiro ieviešana, kas norisinājās bez tehniskām problēmām, atzīst finanšu ministrs Jānis Reirs.
Turklāt, pretēji plaši izskanējušajām bažām, tas neesot izraisījis patēriņa cenu pieaugumu.
"Tieši pretēji, inflācija Latvijā šogad saglabājās vēsturiski ļoti zemā līmenī, gada pirmajos 11 mēnešos vidēji nepārsniedzot 0,6%. Latvijas pievienošanās eirozonai ne tikai deva pozitīvu signālu investoriem un veicināja kredītreitingu palielināšanu līdz investīciju līmenim, bet arī apstiprināja valsts tālāku integrāciju Eiropā, kas īpaši nozīmīgi ir pašreizējā ģeopolitiskās situācijas kontekstā," paziņojumā klāsta Reirs.
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka, lai gan ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka, tā joprojām saglabā labus pieauguma tempus un ir spēcīgāka nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu - gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 2,5%, kamēr ES kopumā ekonomika šajā laikā augusi par 1,5%. Turklāt, ņemot vērā, ka šogad būtiski mainījusies ģeopolitiskajā situācija, tas ir atzinīgi vērtējams rezultāts.
"Kaut gan Latvijas IKP pieaugums bijis mazāks nekā iepriekšējos gados, kad ekonomiskā izaugsmes pārsniedza 4%, un nesasniedz iepriekš prognozēto līmeni 4,2% apmērā, Latvijas ekonomika tomēr līdz šim ir uzrādījusi labu noturību pret ārējās vides šokiem. Arī apsteidzošie indikatori par ceturto ceturksni ir pozitīvi un neliecina par ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos šā gada pēdējā ceturksnī. Taču tajā pašā laikā negatīvie riski ekonomikai ir pieauguši un pašlaik ir augstāki nekā iepriekšējos gados," skaidro ministrija.
Pozitīva izaugsme šogad bija gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot ieguves rūpniecību un elektroenerģijas un gāzes ražošanu. Apstrādes rūpniecībai, kuras izaugsmes tempus 2014. gadā samazināja metālu ražošanas kritums, pozitīvas nākotnes perspektīvas rada maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma "Liepājas Metalurgs" pārdošana ukraiņu uzņēmumam "KVV Group", kas jau tuvākajā laikā plāno atjaunot uzņēmuma darbību. Uzņēmuma darbības atsākšana 2015. gadā ļautu palielināt apstrādes rūpniecības izlaides apjomu un palielinātu IKP līdz 0,5%, lēš FM.
Vērtējot Krievijas-Ukrainas kara ietekmi, FM uzsver, ka Krievijas augustā noteikto sankciju tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku nav liela, taču daudz būtiskāka ir netiešā ietekme, ko veido gan sankciju blakusefekti, gan kopējā Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un rubļa kursa kritums. Kopš gada sākuma Krievijas nacionālās valūtas vērtība pret eiro kritusies jau vairāk nekā divas reizes, ievērojami mazinot Latvijas eksporta konkurētspēju cenu ziņā.
Tāpat neiepriecinošas tendences ir eirozonā. Lai gan izaugsmes tempi salīdzinājumā ar 2013. gadu ir uzlabojušies, pēdējā laikā atkal vērojama izaugsmes samazināšanās - eirozonas ekonomika balansē starp izaugsmi un recesiju. Savukārt no iekšējiem riskiem izaugsmei būtiskākie ir darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas tuvākajos gados kļūs arvien izteiktāka, un pēdējos divos gados novērotais zemais investīciju pieaugums.
Ņemot vērā nelabvēlīgo situāciju ārējā vidē, FM sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamgad augs lēnāk, un ir samazinājusi IKP pieauguma prognozi līdz 2,8%. "Taču ārējās vides riski ir ļoti augsti un nevar izslēgt, ka IKP pieaugums varētu būt arī zemāks nekā šobrīd prognozēts," atzīst ministrija.
Jau vēstīts, ka nākamā gada budžets veidots, prognozējot, ka IKP pieaugs par 2,8%. Deficīts plānots 1% apmērā no IKP.
Latvija eirozonai pievienojās 2014. gada 1.janvārī.
