Gaļai, zivīm, presei, grāmatām, restorāniem – daudz gribētāju PVN samazinājumam. Kam tiks?
Foto: LETA

Pirmdien, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijai turpinot uzklausīt nozaru un sociālo partneru domas par nodokļu reformas pilnveidošanu, izskanēja aicinājums viesmīlības nozarei samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi jau no šī gada vidus, par ko gan lēmums vēl jāpieņem politiķiem. Ar atkārtotu lūgumu par atgriešanos pie samazinātas PVN likmes pie politiķiem vērsās arī preses un grāmatu izdevēji. Tikmēr Zemkopības ministrija turpina izvērtēt, kādu iespaidu radīs PVN samazināšana gaļai, zivīm, olām un piena produktiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nodokļu reformas pilnveidošanas gaidās Saeimas apakškomisija pagaidām tikai uzklausa nozaru un sociālo partneru domas par nepieciešamajām izmaiņām nodokļu likmēs un nekādus solījumus nevienam gan nedod. Valdošā koalīcija ir solījusi šī gada pirmajā pusē lemt par nodokļu sistēmas pilnveidošanu.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis deputātus informēja, ka nozares ģenerālvienošanās sagatavošana parakstīšanai pēc vairāku gadu darba jau nonākusi finiša taisnē un ka pavisam drīz darbs varētu tikt pabeigts. Vēl gan notiek sarunas ar atbildīgajām ministrijām. Jenzis uzsvēra, ka, lai nozares uzņēmumi iznāktu no pelēkās zonas jeb ēnu ekonomikas, ir nepieciešams samazināt PVN no 21% līdz 12%, vienlaikus nozarei apņemoties celt darba samaksas stundas likmi.

Jenzis paskaidroja, ka nozare vēlas PVN samazinājumu jau no šī gada 1. jūlija un ka tas skars ne tikai restorānus, bet arī ēdnīcas, tajā skaitā skolās un slimnīcās, tātad plašu iedzīvotāju loku. Jenzis arī minēja iespēju, ka PVN var samazināt, piemēram, uz trim gadiem līdzīgi kā Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, lai pēc tam izvērtētu samazinājuma ietekmi uz tautsaimniecību un budžetu.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pauž atbalstu PVN samazināšanai šai nozarei, ja vien tiek celtas samaksas par darba stundu likmes. LDDK pārstāvis Jānis Hermanis, paužot organizācijas konceptuālo viedokli, atzina, ka PVN likmes samazināmas vien tad, ja rezultāts ir fiskāli neitrāls, tajā skaitā arī pret konkrēto nozari.

Jenzis uzsvēra, ka PVN samazināšana šai nozarei nozīmētu nevis peļņas palielināšanu īpašniekiem, bet gan ļautu šos līdzekļus izmantot darbinieku algām un darbaspēka nodokļu samaksai. Restorānu biedrības pārstāvis minēja summu – 25 miljonus eiro – kas šādu pārmaiņu gadījumā no PVN izmaksām tiktu novirzīta uz darbaspēka izmaksām.

Viņš brīdināja, ka 878 uzņēmumi būtu jāslēdz, ja visus nodokļu vajadzētu samaksāt pilnā apmērā. Nozare jau pirms diviem gadiem publiski atzinusi tās lielākās daļas darbošanos pelēkajā zonā, netiekot galā ar darbaspēka un nodokļu izmaksām, un kopš tā laika kopā ar valsts iestādēm tiek veikts nozares sakārtošanas darbs. Jenzis atsaucās arī uz attiecīgu Eiropas Savienības direktīvu, kas šajā nozarē iesaka samazinātu PVN likmi, un ko izmanto arī citas bloka dalībvalstis.

Arī Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, kuras vadītā organizācija piedalās šajā darbā, atzina, ka tad, kad PVN likme līdz 12% tika samazināta izmitināšanas pakalpojumiem, nozares ieguvums bija acīmredzams, tādēļ arī sabiedriskajai ēdināšanai būtu jāsamazina likme. Graikste uzsvēra, ka uz to jāraugās arī eksporta kontekstā, jo, skarot tūristu apkalpošanu, tas nav tikai vietējais patēriņš.

Dramatiski rūk

Vēl divas nozares, kas jau ilgstoši aicina politiķus atgriezties pie pirms krīzes esošās PVN likmes 5% apmērā ir grāmatizdevēji un preses izdevēji. Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis deputātiem pastāstīja, ka finanšu krīzes laikā 2008. gadā nozarei uz laiku tika paaugstināta PVN likme, bet tagad jau ir 2020. gads un joprojām nav izdevies panākt tās atgriešanos pirmskrīzes līmenī. "Joprojām dzīvojam solījumu zonā," sacīja Līcis.

Līcis atgādināja, ka 2018. gadā, kad nozare sākusi aktīvas sarunas ar ministriju pārstāvjiem un politiķiem, bijis aprēķināts, ka no samazinātas PVN likmes presei ietekme uz valsts budžetu būtu 2,3 miljoni eiro, taču tagad jau šis skaitlis būtu vēl mazāks, jo preses patēriņš sarūk un "pirktspēja cilvēkiem ir tāda, kāda tā ir".

Uzsverot preses, viedokļu dažādības un informācijas plūsmas nozīmi demokrātiskas valsts pastāvēšanai, Līcis atgādināja, ka tā saucamajās "vecajās demokrātijas" valstīs preses izdevumiem PVN likme ir 0-5%. Tāpat viņš norādīja, ka vietējās ekonomikas aktivitātei reģionos ir nepieciešami preses izdevumi sludinājumu un reklāmas publicēšanai, jo lielajos portālos šādu informāciju neatrast. "Kamēr vietējā prese nav beigusi pastāvēt," savu aicinājumu pasteigties izteica Līcis.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka, uzstājoties pēc Līča, piebilda, ka grāmatas un prese ir tās divas nozares, kas lielākajā daļā ES valstu bauda īpašus apstākļus nodokļu ziņā, jo tā ir "nacionālās kultūras, nacionālās identitātes un informētības lieta". Nozare jau esot sākusi sarunas ar Finanšu ministriju, lai no nākamā gada PVN likme grāmatām tiktu samazināta no 12% uz 5%.

Punka paskaidroja, ka PVN likmes samazināšana nozarē atbrīvotu vairāk apgrozāmos līdzekļus, kas savukārt ļautu palielināt algas darbiniekiem un atlīdzības autoriem, kā arī grāmatu iepirkumus bibliotēkām. Kā satraucošu Punka minēja faktu, ka pēdējo gadu laikā par 15% krities bibliotēku krājumos iepirkto grāmatu daudzums. Nozare aplēsusi, ka negatīva ietekme uz valsts budžetu no PVN likmes samazināšanas varētu būt nepilna miljona eiro apmērā.

Lai arī Nodokļu politikas apakškomisijas deputātiem nav mandāta lemt par politikas izmaiņām, deputātu turpmākas darbam citās komisijās un frakcijās varētu būt noderīga komisijas sēdē klātesošā Latvijas Bankas eksperta Kārļa Vilerta paustā atziņa, ka no ekonomikas teorijas viedokļa vienīgais labais gadījums, kur ar PVN likmes izmaiņām var panākt tiešu pozitīvu efektu ir kultūra, grāmatas un prese. Līdzīgi, kā tas apvērstā veidā ir ar akcīzes nodokli, kad ar augstākām likmēm var mazināt sabiedrības kaitīgos ieradumus.

Zemnieku ieguvumi

Jau pirms dažiem gadiem politiķi lēma, ka laikā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim tiek ieviesta samazinātā PVN – 5% – likme Latvijai raksturīgo svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm, sarakstā iekļaujot 64 produktus. Līdz šī gada augustam Zemkopības ministrijai uzdots iesniegt Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par šīs likmes darbības efektivitāti. Lai to novērtētu, ministrija kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti veic pētījumu, ar kura starpziņojumu pirmdien tika iepazīstināti arī deputāti.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts atgādināja, ka savulaik šāda lēmuma pieņemšanai bija mērķis – veicināt uzņēmumu iznākšanu no ēnu ekonomikas un vietējās produkcijas noietu. "Samazinātā likme ir sevi attaisnojusi," sacīja Eglīts, kā pierādījumus minot faktu, ka nozarē ir pieaudzis PVN maksātāju skaits par 6% gada laikā, par 2% gada laikā audzis patēriņš, kā arī ievērojami audzis apgrozījums nozarē. Pieaugušas darba algas un vairāk ir apgrozāmo līdzekļu, ko var ieguldīt algu pieaugumā.

No pētījuma arī izriet, ka mazāka, nekā sākotnēji plānota, bijusi negatīvā fiskālā ietekme uz budžetu jeb ieņēmumu samazinājums. 2018. gadā bija plānoti 6 miljoni, bet bija 3,4 miljoni eiro, līdzīga tendence bijusi arī 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos. Arī cena veikalos šiem produktiem Latvijā ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā.

Saskaņā ar Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarāciju līdz jūlija beigām ZM arī jāizvērtē iespēja samazināt PVN likmi līdz 5% arī svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem, proti, pamatā svaigiem vietējiem produktiem. Patlaban ZM prognozē, ka tādā gadījumā par 10% samazinātos cena gaļai, zivīm, piena produktiem, bet par 3,9% olām, palielināsies patēriņš, jo mājsaimniecībām būs vairāk naudas produktu iegādei. Negatīvo tiešo ietekmi uz valsts budžetu ZM lēš 21,34 miljonu eiro apmērā pirmajā gadā.

Turklāt, kā norādīja Eglīts, šādas izmaiņas palīdz arī klimata izmaiņu mērķu sasniegšanai, jo mazāk būs jāieved ar automašīnām produkcija no ārvalstīm. Tiktu mazināta arī nezināmas izcelsmes pārtikas klātesamība tirgū, jo Pārtikas un veterinārajam dienestam vieglāk ir pārbaudīt un izsekot vietējās produkcijas ražotājiem. Eglīts uzsvēra, ka tas labvēlīgi ietekmēs uzņēmēju iznākšanu no ēnu ekonomikas, kā arī vairos mazo un vidējo zemnieku izaugsmes iespējas, iegūstot vairāk apgrozāmo līdzekļu.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins deputātiem atgādināja, ka PVN nodoklis Latvijā ir galvenais valsts budžeta finansējuma avots, no kā finansē valsts izdevumus un pabalstus, kas netiek segti no sociālā budžeta. PVN likmes var droši samazināt, ja fiskālā ietekme ir neitrāla. Tomēr, pēc Šņucina teiktā, ekonomikas veicināšanai būtiskāki ir darbaspēka nodokļi, un arī par to izmaiņām sabiedrībā tiek debatēts, tādēļ jāraugās uz kopējo efektu. Tā kā diskusijā komisijā vairākkārt izskanēja citu ES piemēri, Šņucins atgādināja, ka citās valstīs šīs likmes veidojušās vēsturiski un dažos gadījumos nofiksētas kā izņēmumi, jau iestājoties ES. Kopumā ES ir noteikusi minimālo samazināto likmi 5% apmērā un minimālo standarta likmi 15%, pārējais atstāts dalībvalstu ziņā.

Šņucins sacīja, ka no PVN likmes samazināšanas augļiem, ogām, dārzeņiem bija neliela negatīva ietekme uz valsts budžetu un ka jebkurš lēmums paplašināt produktu loku būs fiskāli negatīvs. FM pārstāvis arī atgādināja, ka PVN ir nodoklis, ko maksā patērētājs, tāpēc netiek šķirots, vai tas skar vietējo vai ievesto produkciju. Šņucins arī brīdināja, ka, tā kā cena produktiem veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā, tad, nodokļa samazināšana negarantē cenas samazinājumu, jo pieprasījums var būt liels un ietekmēt cenu. Tāda pieredze jau ir pārbaudīta daudzviet pasaulē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Finanšu ministrija Latvijas Darba devēju konfederācija Lauksaimniecība PVN Zemkopības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form