Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš Valsts kontroles (VK) ziņojumā ietverto interpretāciju par nepilnībām valsts galvojumu izsniegšanas un uzraudzības kontrolē uzskata par tendenciozu.
"Tajā laikā [2008. gada nogalē, kad valsts galvojums "Liepājas metalurgam" tika iekļauts valsts budžeta likumā - red.] galvojumu piešķiršanas kārtību noteica budžeta sagatavošanas instrukcija, un atbilstoši tai priekšlikumus galvojumiem nozaru ministrijas iesniedza Finanšu ministrijai budžeta projekta sagatavošanas laikā. Taču "Liepājas metalurga" galvojums šo ceļu negāja. Finanšu ministrijas sagatavotajā budžeta likumprojektā šāds galvojums nebija, tas parādījās Saeimā uz budžeta otro lasījumu. Tagad, protams, ir izstrādāti daudz detalizētāki nosacījumi - Finanšu ministrija nosaka fiskālo ietvaru, rāmi, tajā skaitā attiecībā uz galvojumiem. Nozaru ministrijās priekšlikumi par valsts galvojumu sniegšanu tiek vērtēti atkarībā no to ieguvuma, kas varētu būt attiecībā uz jaunradītām darbavietām, nodokļiem, kopējās tautsaimniecības stratēģisko mērķu sasniegšanas," skaidro Āboliņš.
Viņu pārsteidzis VK revīzijas ziņojumā Valsts kasei pārmestais, ka tā, lai arī veikusi "Liepājas metalurga" kredītriska novērtējumu, finanšu ministram [Einaram Repšem - red.] sniegtajā atzinumā nav iekļāvusi kredītriska novērtējuma kopsavilkumu.
Pēc Āboltiņa teiktā, no šī pārmetuma izriet, ka Valsts kasei būtu ministram jānorāda, vai izsniegt valsts galvojumu, kurš saskaņā ar politisku lēmumu, ir iekļauts valsts budžeta likumā. "Riski, ko izvērtē Valsts kase, ir tikai viena no daļām lēmuma pieņemšanas procesā. Jāņem vērā arī tautsaimniecības ieguvumi, ko analizē nozares ministrija. Manuprāt, būtu nepareizi Valsts kasei teikt - sniegt vai nesniegt galvojumu," norāda Āboltiņš, gan piebilstot, ka, viņaprāt, pareizāk būtu, ja nākotnē galīgo lēmumu par valsts galvojuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu budžeta likumā iekļautiem galvojumiem, pieņemtu Ministru kabinets, nevis finanšu ministrs.
Valsts kase, vērtējot valsts galvojuma izsniegšanu "Liepājas metalurgam", vērtējusi gan tirgus riskus - prognozējamās metāllūžņu un gatavās produkcijas cenu izmaiņas, to iespējamo ietekmi uz uzņēmuma rentabilitāti, kā arī riskus, kas saistīti ar pašas kompānijas darbību, piemēram, likviditātes rādītājiem un apgrozāmo līdzekļu pietiekamību.
Savukārt, skaidrojot iemeslus, kādēļ valsts galvotā kredīta izsniedzējs - Itālijas banka "UniCredit MedioCredito Centrale SpA" netika izvēlēta konkursā, Āboliņš norāda, ka konkrētais kredīta izsniedzējs nācis "komplektā" ar izvēlētajiem iekārtu piegādātājiem, turklāt kredīta nosacījumi, ņemot vērā tā brīža situāciju, bijuši ļoti labvēlīgi.
"Bet tas bija unikāls piedāvājums, par zemāku cenu, nekā sākotnēji rēķināts, piegādātājs nāca kopā ar savu finansētāju un eksporta kredīta garantijām," skaidro Valsts kases pārvaldnieks.
Turklāt Valsts kases speciālisti esot klātienē pārliecinājušies par to, kā tiek īstenots investīciju projekts, kura iedzīvināšanai bija izsniegts vairāk nekā 60 miljonus latu liels valsts galvojums.
Šā gada sākumā, kad radušās aizdomas par "Liepājas metalurga" revidenta "BDO" izmantotās metodikas atbilstību un saņemts auditorkompānijas "Ernst&Young" ziņojums par biznesa plāna neizpildes iemesliem, Valsts kase arī pieprasījusi "Liepājas metalurga" akcionāriem papildu nodrošinājumu - personīgus galvojumus, taču tie nav saņemti. Pirms tam Valsts kasei neesot bijis iemesla pieprasīt papildu nodrošinājumu, uzsver Valsts kases pārvaldnieks.
Patlaban Valsts kasē ieķīlāto "Liepājas metalurga" iekārtu novērtēšanu veic auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers".
VK revīzijas ziņojumā par 2012. gada valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem norādījusi, ka tieši Valsts kases kredītriska novērtējuma kopsavilkuma un papildu saistību nodrošinājuma neesamība radījuši priekšnoteikumus valsts budžeta līdzekļu vairāk nekā 51,7 miljonu latu apmērā nesaimnieciskai izmantošanai, atmaksājot "UniCredit" bankai "Liepājas metalurga" parādu [šā gada 25. jūlijā - red.].
"Delfi" jau ziņoja, ka Finanšu ministrija VK revīzijas atzinumu ir pārsūdzējusi VK padomē un uzsver, ka valsts galvotā kredīta atmaksa itāļu bankai atbilst valsts galvojuma būtībai un no galvojuma līgumiem izrietošo saistību neizpilde būtu uzskatāma par valsts maksātnespēju, kā rezultātā valsts kredītreitings tiktu pielīdzināts selektīvās maksātnespējas līmenim un atstātu graujošu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā.
