Nodevas apmēru un iekasēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Tā paredzēta, lai finansētu valsts obligāto naftas rezervju glabāšanu 90 dienas, kā to nosaka Eiropas Savienības direktīva.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka valdība izsvērtējot trīs Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātos risinājumus naftas produktu rezervju glabāšanai, nolēma, ka no šā gada 1.septembra par to glabāšanu atbildību pilnībā uzņemsies valsts, nevis uzņēmumi kā līdz šim, toties komersantiem būs jāmaksā nodeva, lai valsts varētu finansēt šo funkciju.
Līdz šim naftas rezervju uzturēšanu 36 iekšējām patēriņa dienām nodrošināja komersanti, bet 54 dienas - valsts. Komersanti un nozares asociāciju pārstāvji vairākkārt norādījuši, ka šāda naftas rezervju uzturēšanas kārtība ir dārga un rada papildus birokrātisko slogu uzņēmējiem. Tāpēc valdība iepriekš nolēma, ka valsts EM personā no šī gada 1.septembra sāks pildīt naftas rezervju uzturēšanas iestādes - Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras – funkcijas.
Ministrija katru gadu līdz 1.jūnijam izsludinās atklātus konkursus katrai naftas produktu kategorijai par rezervju pakalpojuma un rezervju uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu 90 patēriņa dienām. Valsts mēroga enerģētiskās krīzes situācijā, valsts pirks no komersantiem šos naftas produktus par fiksētu pirmskrīzes vai arī noteiktu cenu.
Lai finansētu naftas rezervju izveidi un glabāšanu, valdība nolēma no šī gada 1.septembra ieviest naftas rezervju valsts nodevu. Koncepcija paredzēja, ka nodeva būs jāmaksā katru mēnesi par iepriekšējā mēnesī realizēto naftas produktu apjomu. Paredzēts, ka nodevas likme būs līdz 0,01 lats par katru komersanta iepriekšējā mēnesī pārdoto degvielas litru un tā būs jāmaksā tiem komersantiem, kas jau šobrīd veido naftas produktu rezerves - akcīzes preču noliktavas turētāji, degvielas vairum- un mazumtirgotāji, komersanti, kuri degvielu Latvijas Republikas teritorijā ieved savam patēriņam un citi.
EM norāda, ka nodeva būs jāmaksā 39 uzņēmumiem, un aplēsusi, ka nodevā gadā izdosies iekasēt 8,14 miljonus latu.
Paredzēts, ka ne vairāk kā 75% no nepieciešamā rezervju apjoma varēs uzglabāt Eiropas Savienības (ES) teritorijā, savukārt vismaz 25% obligāti būs jāuzglabā Latvijas teritorijā. Ja konkursa rezultātā cenu piedāvājums rezervju uzglabāšanai Latvijas teritorijā būs zemāks vai vienāds kā ES, uzglabāšanu neierobežos un Latvijā varēs uzglabāt līdz pat 100% no nepieciešamā rezervju apjoma.