Ikgadējā transporta nodeva kļūs par nodokli; likmju kāpumu vēl precizēs  (9)

Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā likuma projektā bija paredzēts mazāks likmju kāpums nekā Finanšu ministrijas iecerētajā variantā, tāpēc ierēdņi vēl turpinās precizēt, kādas tad būs nodokļa likmes. Pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma jaunajā likumā iekļaus arī "dienesta auto" nodokli – fiksēto maksājumu par juridiskām personām piederošo spēkratu izmantošanu privātām vajadzībām, kura precīzus nosacījumus vēl izstrādās.

SM sagatavotais likuma projekts paredzēja, ka motocikliem, tricikliem un kvadracikliem, kas reģistrēti pēc 2005.gada 1.janvāra, no nākamā gada nodokli noteiks pēc dzinēja tilpuma: dzinējiem ar tilpumu līdz 500 kubikcentimetriem nodoklis būs 12 lati; no 501 līdz 1000 kubikcentimetriem – 24 lati; no 1001 līdz 1500 kubikcentimetriem – 36 lati, bet virs 1500 kubikcentimetriem – 48 lati. Pārējam mototransportam būs viena likme – 25 lati. Pašlaik mototransportam ir viena nodokļa likme – 24 lati.

Nodokli par vieglo automobili, kurš ir reģistrēts pēc 2005.gada 1.janvāra un par kuru ir pieejama informācija par pilno masu, motora tilpumu un motora maksimālo jaudu, rēķinās, summējot nodokļa likmes.

Par pilno masu līdz 1500 kilogramiem nodokļa daļa būs 10 lati; no 1501 līdz 1800 kilogramiem – 20 lati; no 1801 līdz 2100 kilogramiem – 30 lati; no 2101 līdz 2600 kilogramiem – 40 lati; no 2601 līdz 3000 kilogramiem – 60 lati; no 3001 līdz 3500 kilogramiem – 80 lati; vairāk par 3500 kilogramiem – 100 lati.

Tam būs jāskaita klāt nodokļa daļa par motora tilpumu - līdz 1500 kubikcentimetriem tā būs 6 lati; no 1501 līdz 2000 kubikcentimetriem – 14 lati; no 2001 līdz 2500 kubikcentimetriem – 21 lats; no 2501 līdz 3000 kubikcentimetriem – 30 lati; no 3001 līdz 3500 kubikcentimetriem – 45 lati, no 3501 līdz 4000 kubikcentimetriem – 75 lati; no 4001 līdz 5000 kubikcentimetriem – 120 lati; virs 5000 kubikcentimetriem – 150 lati.

Vēl jāpieskaita nodokļa daļa par motora maksimālo jaudu zirgspēkos (Zs) - līdz 75 Zs nodokļa daļa būs 6 lati; no 76 līdz 125 Zs – 14 lati; no 126 līdz 175 Zs – 21 lats; no 176 līdz 225 Zs – 30 lati; no 226 līdz 275 Zs – 45 lati; no 276 līdz 325 Zs – 90 lati; no 326 līdz 375 Zs – 120 lati; virs 375 Zs – 150 lati.

Savukārt līdz 2005.gadam Latvijā reģistrētajiem automašīnām nodokli rēķinās atkarībā no masas, pat ja šim spēkratam ir pieejami dati par dzinēja tilpumu un jaudu. Maksājums par transportlīdzekli ar pilnu masu līdz 1500 kilogramiem pieaugs par vienu latu un būs 25 lati; auto ar masu no 1501 līdz 1800 kilogramiem nodoklis būs 50 latu (pašlaik 48 lati), no 1801 līdz 2100 kilogramiem – 75 lati (pašlaik 75 lati); no 2101 līdz 2600 kilogramiem – 100 lati (pašlaik 95 lati); no 2601 līdz 3000 kilogramiem – 150 lati (pašlaik 115 lati); no 3001 līdz 3500 kilogramiem – 200 lati (pašlaik 115 lati); vairāk par 3500 kilogramiem – 250 lati (pašlaik 150 lati).

Nodokli par autobusu maksās atbilstoši tā pilnai masai un nodokļa likme nemainīsies.

Likuma projekts paredz jaunu atvieglojumu - pašlaik transportlīdzekļa ikgadējo nodevu I un II grupas invalīdi nemaksā par vienu īpašumā vai turējumā reģistrētu vieglo automobili. Satiksmes ministrija ierosina šādu atvieglojumu attiecināt arī uz motociklu, triciklu vai kvadriciklu.

Nodeva par nodokli tiek pārveidota, jo sešus gadus pēc speciālā Autoceļu fonda likvidēšanas valsts pamanījusi, ka autovadītāju maksātā ikgadējā transportlīdzekļa nodeva vairs nekādā veidā nav saistīta ar nodevas likumā definēto mērķi – "veidot valsts autoceļu un pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanas finansiālo pamatu", un vispār neatbilst nodevas definīcijai, tāpēc no nākamā gada šis maksājums kļūs par nodokli.

Kā norādīts jaunā likuma anotācijā, ikgadējai transportlīdzekļa nodevai pašlaik "nav nekādas saites ar autoceļu uzturēšanai piešķirto finansējumu, un līdz ar to šis maksājums neatbilst likuma noteiktajam mērķim". Tāpat maksājums neatbilst nodevas definīcijai, jo nodeva ir "obligāts maksājums valsts budžetā (..) kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai vai par sniegtiem pakalpojumiem".

SM skaidro, ka pašlaik transportlīdzekļu ikgadējās nodevas līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžetā, kas atbilst nodokļa definīcijai – "ar likumu noteiktam obligātam maksājumam valsts budžetā".

Pirms vairākiem gadiem visi autotransporta nodevas ieņēmumi nonāca autoceļu fondā, taču 2004.gadā šī kārtība tika mainīta, un pašlaik fondam budžetā vienkārši atvēl konkrētu summu. Valsts autoceļu fonda ieņēmumus veido budžeta likumā noteiktā daļa no degvielas akcīzes ieņēmumiem un ieņēmumi no autovadītāju samaksātās ikgadējās transportlīdzekļu nodevas. Taču kopējie ieņēmumi no nodevas varēja būt lielāki nekā autoceļu fondam atvēlētā daļa.

Pērn, kad valdība nolēma būtiski palielināt transportlīdzekļu nodevu, vairākas nevalstiskās organizācijas un autobraucēji pauda neapmierinātību ar to, ka nodeva pieaug, taču ne visa nauda nonāk ceļu remontiem un uzturēšanai. Tiesa, transportlīdzekļu nodevas likums arī līdz šim skaidri nenoteica, ka visa no nodevas iekasētā nauda būtu jānovirza autoceļu uzturēšanai.

Tagad nodeva pārtaps par nodokli, kura iekasēšanu administrēs Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts ieņēmumu dienests, nevis "Latvijas Valsts ceļi", kā tas ir pašlaik. Tas ļaus Satiksmes ministrijai ietaupīt 170 000 latu gadā, kurus vairs netērēs nodevas administrēšanai, un šo naudu "varēs lietot autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai", pauž ministrija, kuru nākamgad gaida lielākais finansējuma samazinājums – par 18 miljoniem latu.

Pēc likuma stāšanas spēkā valdībai vēl būs jānosaka kārtība, kā iekasē, maksā un atmaksā nodokli, un kārtība, kā aprēķina nodokli, ja reģistrā nav informācijas transportlīdzekļa tehniskajiem datiem.

Likums vēl jāpieņem valdībā un Saeimā.