Izpētītas nozares ar lielākajām sociālajām iemaksām uz vienu darbinieku
Foto: Shutterstock

Pagājušajā gadā VID administrētajos nodokļos uzņēmumi samaksājuši 7,17 miljardus eiro, tostarp 2,33 miljardus eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās. "Lursoft" izpētījis, kā pēdējo trīs gadu laikā mainījies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms uz vienu darbinieku un cik liela atšķirība iemaksu apjomā pastāv dažādās nozarēs.

Analizējot datus par laika posmu no 2016. līdz 2018. gadam, redzams, ka kopējie ieņēmumi valsts kopbudžetā no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām palielinājušies par 27,32%. 2016. gadā tie bijuši 1,83 miljardi eiro, 2017.gadā – 2,01 miljards eiro, bet pērn – 2,33 miljardi eiro. Ļoti līdzīgs ir arī iemaksu pieauguma apjoms uz vienu darbinieku, kas kopš 2016. gada palielinājies par 26,83%, pagājušajā gadā sasniedzot 3100,86 eiro uz vienu strādājošo, kas mēnesī ir aptuveni 258 eiro uz vienu darbinieku.

Salīdzinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjomu uz vienu darbinieku, redzams, ka dažādās nozarēs tas atšķiras pat vairāk nekā 14 reizes. Finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē sociālās iemaksas uz vienu darbinieku 2018.gadā bija 7,06 tūkstoši eiro, kamēr mājsaimniecību kā darba devēju; pašpatēriņa preču ražošanas sektorā tie bijuši 0,49 tūkstoši eiro uz vienu strādājošo. Jānorāda, ka šī arī ir vienīgā nozare, kurā sociālo iemaksu apjoms uz vienu darbinieku kopš 2016. gada nevis pieaudzis, kā tas ir pārējās nozarēs, bet gan sarucis. 2016. gadā tie bijuši sociālajās iemaksās samaksāti 0,86 tūkstoši eiro uz vienu darbinieku, 2017. gadā – 0,81 tūkstotis eiro, bet pagājušajā gadā – jau pieminētie 0,49 tūkstoši eiro. Šī arī bijusi vienīgā nozare, kurā gada laikā samaksāto valsts obligāto sociālo iemaksu vidējais apjoms uz vienu darbinieku bijis mazāks par vienu tūkstoti eiro.

Starpība sociālo iemaksu apjomā vērojama ne tikai dažādu nozaru vidū, bet arī nozaru iekšienē, analizējot to apakšnozares. Piemēram, transporta un uzglabāšanas nozarē. Uzņēmumos, kas nodarbojas ar pasta un kurjera pakalpojumu sniegšanu, vidējās sociālās iemaksas uz vienu darbinieku 2018. gadā bija 2,77 tūkstoši eiro, gaisa transporta apakšnozarē – 9,06 tūkstoši eiro. Līdzīga situācija ir arī, piemēram, apstrādes rūpniecībā, kas aptver vairākas apakšnozares. "Lursoft" aprēķinājis, ka tabakas izstrādājumu ražošanas apakšnozarē vidējais samaksāto sociālo iemaksu apjoms uz vienu darbinieku 2018. gadā bijis 1,48 tūkstoši eiro, tajā pašā laikā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – 5,54 tūkstoši eiro.

Nozares ar lielākajiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumiem uz vienu darbinieku 2018. gadā:

  1. Finanšu un apdrošināšanas darbības: 7,06 tūkst. eiro;
  2. Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana: 6,03 tūkst. eiro;
  3. Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana: 5,19 tūkst. eiro;
  4. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi: 5,07 tūkst. eiro;
  5. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde: 4,14 tūkst.eiro.

Nozares ar zemākajiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumiem uz vienu darbinieku 2018. gadā:

  1. Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās: 0,49 tūkst. eiro;
  2. Citi pakalpojumi: 1,19 tūkst. eiro;
  3. Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība: 1,37 tūkst. eiro;
  4. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi: 1,93 tūkst. eiro;
  5. Izglītība: 1,95 tūkst. eiro.


Nozares, kurās laika posmā no 2016. gada visstraujāk palielinājies samaksāto valstos sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms uz vienu darbinieku:

  1. Citi pakalpojumi: +38,20%;
  2. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi: +37,66%;
  3. Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana: +34,40%;
  4. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi: +31,13%;
  5. Izglītība: +30,79%.

Pētījumā izmantoti VID publiskotie dati par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam.

Tags

Ieguves rūpniecība Izglītība Nodokļi VID

Comment Form