Šādu ideju pacēlusi gaismā pētniecības grupa Vācijas bankā "Deutsche Bank", vēsta "CNN".
Tā rosina noteikt nodokli par attālinātu darbu tad, kad koronavīruss būs pakļauts kontrolei, un tas būtu nepieciešams, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos un subsidētu algas cilvēkiem, kas veic maz apmaksātu darbu un nevar izvēlēties vietu savam darbam.
"Pēkšņā pāreja uz [darbu no mājām] nozīmē, ka pirmo reizi vēsturē liela daļa cilvēku ir atvienojuši sevi no aci pret aci vides, taču joprojām dzīvo pilnu ekonomisko dzīvi," norāda analītiķis Lūks Templemans. "Tas nozīmē, ka attālināti strādājošie mazāk iegulda ekonomikas infrastruktūrā, vienlaikus saņemot tās priekšrocības," viņš akcentē.
"Deutsche Bank" veiktajā aptaujā atklājies, ka pēc Covid-19 krīzes beigām 60% cilvēku, kuri pandēmijas laikā sāka strādāt no mājām, vēlas turpināt to darīt divas vai vairāk dienas nedēļā. Viņiem finansiālie ieguvumi, kas rodas, ja nav regulāri jābrauc uz darbu, jāpērk pusdienas vai apģērbs, kā arī elastība un ērtības atsver stresu, kas saistīts ar darba apvienošanu ar personīgo dzīvi.
Taču Templemans apgalvo, ka tas rada lielas izmaksas plašākai ekonomikai, kas veidota tā, lai atbalstītu klātienes darbu.
Lai risinātu šo problēmu, viņš rosina ieviest nodokli 5% apmērā no algas darbam no mājām. Darba devēji būtu atbildīgi par papildu izmaksām, ja viņi nenodrošina darbiniekus ar pastāvīgiem galdiem. Ja darba ņēmēji izvēlētos tikai daļu nedēļas strādāt no mājām, nodoklis tiktu atskaitīts no viņu algas, vadoties pēc dienām.
Tas būtu aptuveni līdzvērtīgi izmaksām, kas saistītas ar došanos uz darbu, piemēram, pārvietošanās un pusdienošana, lēš analītiķis.
Valdības varētu iztērēt iekasēto naudu dotācijām maz atalgotiem darbiniekiem, kuri nespēj veikt savu darbu attālināti.
"Daudzi no šiem cilvēkiem ir tie, kuri pandēmijas laikā uzņemas risku veselībai darba dēļ un ir daudz "būtiskāki" nekā liecina viņu algu līmenis," pauž Templemans.
Pēc viņa domām, šāds nodoklis Amerikas Savienotajās Valstīs varētu ienest 48 miljardus ASV dolāru gadā, kā arī 6,9 miljardus sterliņu mārciņu (9,1 miljardu ASV dolāru) Apvienotajā Karalistē un 15,9 miljardus eiro (18,8 miljardus ASV dolāru) Vācijā.
