Foto: stock.xchng
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) atzīst, ka "dienesta auto nodoklis" nav sasniedzis cerēto mērķi, un lūdz Finanšu ministriju izvērtēt nodokļa iekasēšanas kārtību.

Kampars portālam "Delfi" atzina, ka sākotnējā nodokļa iecere bija mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, taču šobrīd ministrs no uzņēmējiem saņemot pavisam pretējas ziņas. Reāli dzīvē ir iznācis citādi un nodokļa ieviešana ir palielinājusi administratīvo slogu, atzina Kampars.

Ministrs atgādināja, ka nodokļa ideja bija panākt, lai tie, kas dienesta automašīnas izmanto privātām vajadzībām, maksātu noteiktu summu nodoklī un būtu atbrīvoti no jebkādiem citiem administratīviem slogiem. Savukārt tie, kas neizmanto auto privātām vajadzībām, turpinātu rakstīt ceļazīmes.

Viņš nezināja teikt, kādēļ tas ir noticis un kurš no nodokļa iekasēšanas posmiem ir iztrūcis vai vainojams.

Nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs Ainis Dābols portālam "Delfi" pauda pārliecību, ka "dienesta auto nodoklis" bija "ačgārns jau pašā sākumā", lai gan ar to "vesela ierēdņu armija ņēmās". Viņš skaidroja, ka pretēji uzņēmēju cerībām, maksājot šo nodokli, tikt vaļā no ceļa zīmju pildīšanas un grāmatvedības uzskaites par auto uzturēšanas izdevumiem, tas nenotika. Ja uzņēmums pirms nodokļa ieviešanas uzskaitīja saimnieciskajai darbībai un citām vajadzībām izmantoto degvielu, tad tā tas jādara, arī maksājot nodokli, un uzņēmumam ir jāsamaksā PVN par privātajām vajadzībām izmantoto degvielu. ""Dienesta auto nodokļa" maksāšana neatbrīvo no grāmatvedības uzskaites", pēdējā laikā izskanējušas pretrunas par PVN maksāšanu skaidroja Dābols.

Viņš atzina, ka pie konsultantiem vērsušies daudz uzņēmēju, lūdzot skaidrot nodokļa maksāšanas kārtību un izmaiņas. "Daudz jautājumu bijis, un grāmatvežiem tas noteikti prasa vairāk laika, cīnoties ar šo murgu," paudis Dābols.

Jau vēstīts, ka tā dēvēto "dienesta auto nodokli", apliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no darba devēja auto lietošanas gūto nosacīto labumu, ieviesa no šī gada, pieņemot to vienlaikus ar šā gada valsts budžetu.

Kopumā valdība iecerējusi "dienesta auto nodoklī" iekasēt 38 miljonus latu. Tomēr pirmajā ceturksnī valsts makā iekrituši vien 11,5% no pirmā ceturkšņa plāna, jo valstī krasi sarucis uz juridisko personu vārda reģistrēto transportlīdzekļu skaits.

Turklāt vēl joprojām nav skaidrības par "dienesta auto nodokļa" iekasēšanas kārtību. Pēdējās diskusijas izraisījās par to, kādā veidā apliekami ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) privātām vajadzībām lietota dienesta auto uzturēšanas izdevumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!