Kavēšanās ar valsts budžetu FM liek ķerties pie normatīvu izmaiņām
Foto: LETA

Finanšu ministrija (FM) 2019. gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās rezultātā radušās problēmas rosina risināt ar budžeta likuma grozījumiem.

Trešdien, 21. novembrī, izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegts FM informatīvais ziņojums par gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu un pieņemšanu un regulējumu pagaidu budžetam, ja gadskārtējais valsts budžeta likums nav stājies spēkā.

FM ziņojumā norāda, ka gadījumā, ja nākamā gada sākumā nestāsies spēkā 2019.gada budžets, sagaidāma virkne problēmu, piemēram, Valsts prezidents nesaņems atalgojumu, netiks nodrošinātas mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinātajai pedagogu darba samaksai, nebūs iespējams izpildīt Satversmes tiesas spriedumu par tiesnešu un prokuroru darba samaksu, kā arī par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām.

Tāpat bez 2019. gada budžeta nebūs iespējams nodrošināt spēkā esošo normatīvu izpildi pensiju un pabalstu jomā, nevarēs nodrošināt nepieciešamo finansējumu sociālās apdrošināšanas jomā atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem un attiecīgās mērķa grupas skaita izmaiņām, kā arī nebūs noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.

"Ja nekas netiek mainīts, tad pastāv risks, ka izdevumi mēnesī pasākumu īstenošanai vienas divpadsmitās daļas apmērā no iepriekšējā gada apropriācijas ir nepietiekoši, lai nodrošinātu, kaut vai, piemēram, pedagogu palielinātās algas ar 2018. gada 1. septembri nemainīgā līmenī arī 2019. gadā. Tādējādi samērā īsā laikā ir nepieciešams izdiskutēt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, lai nodrošinātu valsts funkciju nepārtrauktību," pauda FM.

Lai nodrošinātu valsts funkciju, budžeta politiku, normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi nemainīgā līmenī, kā arī pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu, FM rosina veikt grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, nosakot, ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus.

"Nostiprinot likumā par budžetu un finanšu vadību valsts budžeta izdevumu un asignējumu veikšanas principus un sagatavojot pagaidu budžetu atbilstoši tiem, tiktu nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde un uzsākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stātos spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums," skaidroja ministrijā.

Par minēto jautājumu FM ir panākusi konceptuālu vienošanos ar Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem.

Tāpat FM piebilda, ka pagaidu budžeta aprēķina principi varēs tikt piemēroti arī turpmākajos Saeimas vēlēšanu gados, ja tas būs nepieciešams.

Jo ilgāk kavējas jaunā Ministru kabineta izveide, jo lielāka iespēja, ka 2019. gads sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kad finansējums virknei jomu tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.

Source

LETA

Tags

Finanšu ministrija Satversmes tiesa Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form