Koalīcija pēc nedēļas lems, vai palēnināt akcīzes alkoholam kāpumu no marta
Foto: LETA

Pirmdien valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē tika runāts par iespējamām izmaiņām paredzētajā akcīzes nodokļa alkoholam likmes kāpumā, taču vēl tiek gaidīti aprēķini no Finanšu ministrijas par vairākiem iespējamiem attīstības scenārijiem, tā uz "Delfi" jautājumu pēc sanāksmes atbildēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Paredzams, ka koalīcija pie šī jautājuma atgriezīsies pēc nedēļas.

Šis jautājums ir lemjams Saeimā, atgādināja Kariņš, tomēr, lai izlemtu, ko darīt vai nedarīt Saeimā, no Finanšu ministrijas tiek gaidītas konkrētākas atbildes. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs uz jautājumu, cik ilgi vēl var gaidīt ar šī jautājuma izlemšanu, atbildēja, ka nedēļu.

Jau ziņots, ka likums "Par akcīzes nodokli" paredz līdz 2020. gada 1. martam pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstinājumu naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Tāpēc no 2020. gada 1. marta tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem no 101 eiro uz 111 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem no 168 eiro uz 185 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta no 1564 eiro uz 2025 eiro un alum (par katru absolūtā spirta tilpumprocentu) par 100 litriem no 7,4 eiro uz 8,1 eiro.

Ja Latvijā no marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par trim eiro vairāk, jo plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%, jau iepriekš brīdināja Latvijas Alkohola nozares asociācija.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijai janvāra sākumā nācās uzklausīt tiešus aicinājumus nekavējoties novērst martā gaidāmo akcīzes nodokļa likmes straujo pieaugumu alkoholam.

Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe komisijas sēdē apstiprināja, ka patlaban Latvijā salīdzinājumā ar tiešajiem konkurentiem – Baltijas valstīm – ir zemākā akcīzes likme, taču pēc 1. marta Latvijā tā būs visaugstākā – uz vienu spirta litru 20,25 eiro, kamēr Igaunijā 18,81 un Lietuvā 18,32 eiro.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins pēc sēdes žurnālistiem atzina, ka šis akcīzes kāpums martā radīs būtiskas izmaiņas tirdzniecības struktūrā, jo alkohola pārrobežu tirdzniecībai zudīs ekonomiskā jēga. Ministrijas pārstāvis atzīst, ka no ieņēmumu maksimizēšanas viedokļa efektīvāks ir mazāks kāpums, kas atļautu saglabāties pārrobežu tirdzniecībai, kaut arī mazākā apjomā.

Šņucins atgādināja, ka par šo tēmu jau tika diskutēts pērn vasarā, kad Latvija uz laiku samazināja akcīzes likmi stiprajam alkoholam pēc tam, kad Igaunija bija pieņēmusi tādu pašu lēmumu. Toreiz bija cerība, ka Igaunija savu lēmumu varbūt mainīs. Tomēr Igaunija savu lēmumu nav mainījusi, atstājot spēkā vasarā noteikto samazinājumu. Līdz ar to situācija patlaban ir līdzīga, kāda tā bija pērn vasarā, kad Latvija lēma par 15% samazināt akcīzes likmi stiprajam alkoholam, tādējādi saglabājot pierobežas tirdzniecību un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, kur piedalījās dažādas nozares organizācijas, to pārstāvji, negatīvi vērtējot martā paredzēto akcīzes likmju kāpumu, kā negatīvās sekas minēja nelegālā alkohola patēriņa pieaugumu, konkurētspējas zaudēšanu Baltijas reģionā, kā arī tirdzniecības un tūrisma nozares apsīkumu pierobežas reģionos, kur patlaban kaimiņvalstu pārstāvji ierodas iegādāties lētākus alkoholiskos dzērienus, radot papildu ienākumus mūsu valsts ekonomikai.

Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone brīdināja, ka, ja tiek pieņemts politisks lēmums atteikties no tirdzniecības pierobežā, tad tas ietekmēs arī viesmīlības un tūrisma nozares. Pirms būtisku lēmumu pieņemšanas ir jāveic analīze vairāku gadu griezumā, kā arī jāvērtē Baltijas valstu kontekstā, sacīja eksperte.

Savukārt Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols pastāstīja, ka 2019. gadā Igaunijas lēmuma un tam sekojošā Latvijas lēmuma dēļ ieņēmumu no akcīzes alkoholam plāns netika izpildīts, jo kopējais kritums alkohola tirdzniecībā bijis 4%, kamēr pierobežā 25%. Ja akcīzes nodokļa likmes saglabāsies, kādas tās ir pašlaik, tad arī tirgus saglabāsies pašreizējā līmenī. Taču, ja martā tās augs stiprajam alkoholam par 30%, tad Vītols prognozē 37 miljonu eiro zudumus budžetam, jo samazināsies arī ieņēmumi no tūrisma un degvielas tirdzniecības pierobežā.

Arī Pēteris Liniņš no Latvijas Alus darītāju savienības aicināja nepaaugstināt akcīzes likmes nedz alum, nedz stiprajam alkoholam, jo tas ir vitāli svarīgi Latvijas ekonomikai un konkurētspējas saglabāšanai. "Vajag iesaldēt likmi un ļaut nozarei strādāt, pildot valsts budžeta ieņēmumus," sacīja Liniņš.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis pauda uztraukumu par 1. martā gaidāmajām izmaiņām un deputātus aicināja deputātus rīkoties, lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā nebūtu augstākas kā kaimiņvalstīs.

Tags

Atis Zakatistovs Finanšu ministrija Ministru prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form