Koalīcijas partneri skeptiski par PVN samazināšanu primārajiem pārtikas produktiem
Foto: Shutterstock

Valdošās koalīcijas partneri pauž samērā skeptisku nostāju par Nacionālās apvienības atbildībā esošās Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu pievienotās vērtības nodokli (PVN) samazināt primārajiem pārtikas produktiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ZM informatīvā ziņojumā aicina valdību atbalstīt PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem.

"Jaunās Vienotības" politiķis Kārlis Šadurskis apgalvoja, ka PVN samazināšana gaļas un piena produktiem nesamazinās gala cenu, tā tikai ļaus starpniekiem vairāk nopelnīt. PVN samazināšana neatsaucas uz produktu gala cenu, uzsvēra deputāts, jo cenas nosaka tirgus, nevis nodokļi.

Kā piemēru Šadurskis minēja nodokļa samazināšanu Latvijā audzētiem dārzeņiem, kad cenas šiem produktiem neesot mainījušās. "Nez kāpēc sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka nodokļu samazināšana uzlabos situāciju," sprieda politiķis, minot, ka pirmsvēlēšanu periodā pieaug populisms.

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP) norādīja, ka ZM nav spējusi parādīt, ka PVN likmes pazeminājums gaļas un piena produktiem nestu kādu jūtamu pienesumu patērētājiem.

Aicinājumu samazināt PVN ZM argumentē ar patēriņa preču cenu pieaugumu un nepieciešamību nodrošināt patērētāju spēju iegādāties preces arī turpmāk. Arī Pūce šo problēmu vērtē kā svarīgu, taču norāda, ka arī iepriekšējās reizēs, kad ZM aicināja PVN likmi samazināt, uzrādītie rādītāji nav liecinājuši par ieguvumu patērētājiem.

Politiķis minēja, ka nozares pārstāvji diskusijās par šādu soli demonstrējuši, ka tas veicinātu uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanu, nevis, ka tas palīdzētu patērētājiem. Pūce atzīmēja, ka vēlas sagaidīt Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas (FM) analīzi par PVN samazināšanas ietekmi uz mājsaimniecībām un tad spriest par lēmuma pieņemšanu.

"Konservatīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans pauda, ka partija konceptuāli vienmēr ir par zemāku nodokļu slogu. Tomēr šeit ir jautājums, kā atbalsta pasākuma apjomu salāgot ar budžeta iespējām, ņemot vērā diezgan dāsno atbalstu, ko valdība piešķīra Covid-19 krīzē un enerģētikas krīzes sākumā.

Valsts ārējā parāda straujā pieauguma apstākļos efektīvāks risinājums būtu mērķētāki atbalsta pasākumi priekš tiem iedzīvotājiem, kuriem tie visvairāk nepieciešami, pauda politiķis. Lai secinātu, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, nepieciešams intelektuālās slodzes darbs valsts pārvaldē; tāpat informācijas tehnoloģiju jeb IT nozares uzņēmēji pauž, ka var izveidot sistēmu, kas iezīmē iedzīvotāju grupas, kurām vairāk nepieciešams atbalsts, norādīja Feldmans.

"Konservatīvo" frakcijas vadītājs vērsa uzmanību, ka gaidāma pensiju indeksācija no 1.septembra, kā arī uz Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumiem par mājokļa pabalstu piešķiršanu lielākam cilvēku skaitu un pensijas piemaksu atgriešanu par stāžu, kas bija nogrieztas pirms vairāk nekā desmit gadiem notikušās krīzes laikā. Politiķis piebilda, ka sīkāku informācija par šiem priekšlikumiem jāprasa pašā LM.

Kā ziņots, ZM norāda, ka, ņemot vērā pārtikas cenu sadārdzinājumu, Latvijas iedzīvotājiem iztikas minimuma nodrošināšanai nepieciešamo pārtikas produktu pieejamība kļūs vēl vairāk apgrūtinoša. Latvijas iedzīvotāju pirktspēja samazināsies vēl vairāk, ņemot vērā FM datus par to, ka gan vidējā inflācija, gan pārtikas inflācija apsteidz vidējo ienākumu kāpumu valstī.

ZM ziņojumā skaidro, ka PVN pēc būtības ir regresīvs nodoklis, jo nabadzīgākās mājsaimniecības PVN veidā samaksā lielāku daļu no saviem ienākumiem nekā turīgas mājsaimniecības. Ministrijā atzīmē, ka PVN pārtikai samazināts arī citās ES valstīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.