Lai gan komisijas sēdē Saeimas Juridiskais birojs atkārtoti uzsvēra, ka, pieņemot šādas izmaiņas, pastāv konstitucionālo sūdzību risks, komisijas vairākums par tiem nobalsoja.
Jau ziņots, ka valdības priekšlikums paredz sociālos pabalstus un pensiju apmēru pirmajā un otrajā līmenī aprēķināt no faktiski samaksātajiem, nevis darbadevēja deklarētajiem sociālajiem nodokļiem. Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka šī iecere nav viennozīmīgi vērtējama, jo sociālo nodokli maksā "ar darba devēja starpniecību" un darbinieks nevar kontrolēt, vai par viņu samaksāti visi nodokļi.
Birojs arī atgādina par Satversmes tiesas 2001.gada spriedumā secināto, ka darbinieka sociālās garantijas nevar saistīt ar to, vai citas personas (darba devējs) ir vai nav pienācīgi pildījušas likumā noteiktos pienākumus un maksājušas visu nodokļa apmēru.
Saeimas juristi arī rosināja diskutēt par valdības ieceri nākamgad un 2012. gadā nepalielināt obligātās iemaksas fondēto pensiju sistēmas otrajā līmenī no pašreizējiem 2% līdz iepriekš likumā noteiktajiem 4% no sociālā nodokļa. Juridiskais birojs atgādina, ka Satversmes tiesa atzinusi iemaksu samazinājumu par atbilstošu pamatlikumam, taču atzīmēja, ka "fondēto pensiju shēmas finansējumu samazināt ir iespējams vienīgi ar likumu īpašos izņēmuma gadījumos un īslaicīgi. Taču pat īpaši smagos ekonomiskos apstākļos fondēto pensiju shēmas sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru drīkst samazināt tikai tiktāl, lai šī shēma tomēr spētu nodrošināt pensijas kapitāla uzkrājumu. No tā izriet, ka likmes sadalījums starp pirmo un otro pensiju līmeni likumdevējam jānosaka, izvērtējot pensiju sistēmas finanšu līdzekļu pietiekamību. Veicot šo izvērtējumu, ir jāņem vērā gan sociālā budžeta finansiālā stāvokļa un valsts kopējās ekonomiskās attīstības prognozes, gan prognozes par pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, it īpaši demogrāfiskie rādītāji," ST spriedumu citē juristi.
Juridiskais birojs vērš uzmanību, ka ST sprieduma brīdī valsts plānoja iemaksu apjomu 2011.gadā palielināt līdz 4%.
Izmaiņas likumā gan arī paredz – ja sociālā budžeta ieņēmumi pārsniegs izdevumus, valdība pēc sešiem mēnešiem vēlreiz izvērtēs sociālās apdrošināšanas likmes samazinājumu un "tā ietekmi" un, "ja nepieciešams", sagatavos likumprojektu "par sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājuma kompensēšanu valsts fondēto pensiju shēmā".
Saeimas juristu iebildumus iepriekš neņēma valdība, nedēļas sākumā izskatot opozīcijas un sociālo partneru piedāvātos budžeta un pavadošo likumprojektu grozījumus pirms galīgā lasījuma.
Jau vēstīts, ka pret pensiju 2.līmeņa iemaksu nepaaugstināšanu iebilst starptautiskie aizdevēji, kuri ceturtdien paziņoja, ka Latvijai nākamā gada budžetā jākonsolidē vēl 50 miljoni latu, veicot "augstas kvalitātes papildu strukturālos pasākumus".
Jau vēstīts, ka Saeima nākamā gada valsts budžetu jau atbalstījusi pirmajā lasījumā, un pašlaik pie tā strādā Saeimas komisijas. Ceturtdien ārkārtas sēdē Saeima izskatīja daļu budžeta likumu pavadošo likumprojektu, bet ārkārtas sēdes turpinājumā plānoja pieņemt atlikušos likumprojektus un pašu budžeta likumu. Būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar valdības piedāvājumu deputāti līdz šim nav ieviesuši.
Saskaņā ar valdības plānoto plāno nākamgad budžeta izdevumus plānots samazināt par 88,8 miljoniem latu, ieņēmumus palielināt par 156,96 miljoniem latu, bet, nepalielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas daļu pensiju 2.līmenī, valsts cerēja iegūt vēl 44,9 miljonus latu, ko arī plāno ieskaitīt konsolidācijas pasākumos.
Valsts budžeta ieņēmumu vairošanai valdība iepriekš vienojās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu, "mājokļa nodokļa" dubultošanu, palīgēku aplikšanu ar "mājokļa nodokli" no 2012.gada, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un transportlīdzekļa nodokļa paaugstināšanu. Valdība arī rosina paaugstināt minimālo algu no 180 uz 200 latiem un celt sociālā nodokļa darba ņēmēja daļu no 9 uz 11%. Tāpat iecerētas izmaiņas vairākos pabalstos, kā arī paredzēts iekļaut tiesnešus, prokurorus un Saeimas deputātus vienotajā atalgojuma sistēmā.