Kā iepriekš skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām PVN likmi samazinās uz trim gadiem. Tuvojoties termiņa beigām, tiks izvērtēts, vai PVN samazināšanas nesusi iepriekš plānotos ieguvumus, tostarp, vai devusi plānoto atspērienu vietējiem ražotājiem.
Saraksts ar ogām, dārzeņiem un augļiem, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir plašs. Tajā ir:
- korintes;
- āboli, tostarp sidra āboli bez taras no 16. septembra līdz 15. decembrim;
- bumbieri, tostarp vīna bumbieri bez taras no 1.augusta līdz 31.decembrim;
- cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas
- ķirši, tostarp skābie ķirši;
- plūmes, tostarp ērkšķu plūmes;
- zemenes
- avenes, kazenes un kazeņavenes:
- upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas:
- mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un citas melleņu ģints ogas:
- aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes, meža zemenes;
- kartupeļi, tostarp sēklas kartupeļi, kartupeļi cietes ražošanai un jaunie (no 1. janvāra līdz 30. jūnijam);
- tomāti;
- sīpoli un šalotes;
- ķiploki;
- puravi un citi sīpolu dārzeņi;
- kāposti, tostarp ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti; baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti;
- dārza salāti un cigoriņi;
- burkāni, galda rāceņi un kāļi, sakņu selerijas, mārrutki, topinambūri, melnie rutki, turnepši, sakņu pētersīļi, bietes, redīsi un tamlīdzīgi sakņu dārzeņi;
- gurķi;
- nelobīti zirņi, nelobītas pupiņas un citi nelobīti pākšu dārzeņi;
- selerijas, izņemot sakņu selerijas;
- spināti, Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes;
- rabarberi;
- kabači;
- salātu dārzeņi, izņemot dārza salātus un cigoriņus;
- mangoldi jeb lapu bietes;
- fenhelis;
- cukurkukurūza;
- pētersīļi lapu, dekoratīvie pētersīļi, sīpolloki, ķiploku loki, baziliks, dilles, piparmētras, kinza, visa veida zaļumi (bietīšu lapas, rukola, zirņu dīgsti).
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) ieskatā šobrīd augļu, ogu un dārzeņu nozarē pastāv izteikti liels cenu kropļošanas risks, jo šajā nozarē darbojas liels mazo tirgotāju skaits, kuri tirgojas dažādos tirdziņos, izvairoties no PVN maksāšanas, vērš uzmanību ziņojuma autori. Līdz ar to šie tirgotāji ir konkurētspējīgāki salīdzinājumā ar tirgotājiem, kuri darbojas legālajā tirdzniecībā.
Informatīvajā ziņojumā, ko iepriekš ZM iesniedza valdībā, secināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars augļu, ogu un dārzeņu nozarē varētu sasniegt pat 30–40%.
Samazinot PVN likmi līdz 5%, legālo tirgotāju konkurētspēja būtiski palielinātos, kā arī tiktu mazināta lielais ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē. Ziņojumā uzsvērts, ka līdz ar PVN samazināšanu "daudzi negodīgie uzņēmēji izvēlēsies reģistrēt savus pārdošanas darījumus un maksāt PVN budžetā, jo starpība starp cenu ar PVN un cenu bez PVN būs salīdzinoši neliela, tāpēc samazināsies uzņēmēju motivācija riskēt un tikt sodītiem par PVN nemaksāšanu".
Valsts budžeta zaudējumi samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas rezultātā prognozējumi robežās no 3,9 līdz 5,7 miljoniem eiro. Šādi aprēķini izdarīti, pieļaujot, ka, piemērojot samazināto PVN, apmēram 20% no nelegāli tirgotiem Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem varētu nonākt legālajā tirdzniecībā.
Tāpat aprēķinos ņemts vērā, ka patērētāju ietaupītie līdzekļi valsts budžetā atgriezīsies, jo iedzīvotāji tos iztērēs citiem pārtikas produktiem vai citām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksās PVN.
PVN piemērošana ES dalībvalstīs tiek regulēta saskaņā ar direktīvu, ierobežotu konkurences kropļošanu Eiropas kopējā tirgū. Direktīvā noteikts, ka ES dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātās PVN likmes, kas nevar būt mazākas par 5% noteiktas kategorijas preču un pakalpojumu piegādei. Dažām ES dalībvalstīm tiek pieļauti arī atsevišķi izņēmumi.
