'KPV LV' rosina mērenu akcīzes kāpumu alkoholam no 1. marta; koalīcija nav vienota  (19)

Balsojumā par likumprojekta nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai "KPV LV" ierosinājumu atbalstīja 72, pret bija septiņi deputāti pārsvarā no frakcijas "Attīstībai/Par", kura jau iepriekš paudusi noraidošu attieksmi pret šādu ierosinājumu, kā iemeslu minot riskus sabiedrības veselībai. Vienlaikus likumprojekts netika nodots Sociālo un darba lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai, jo tādu deputāta Andra Skrides (AP) ierosinājumu Saeima noraidīja.

Valdošās koalīcijas iekšienē šis jautājums ticis pārrunāts, jau kopš gadu mijas, kad to īpaši aktualizēja nozares pārstāvji. Tomēr pilnīgu vienošanos nav izdevies panākt, tāpēc "KPV LV" rūpēs par darba vietām pierobežā iesniegusi kā frakcija šos grozījumus ar cerību, ka tos var pieņemt vēl līdz 1. martam, portālam "Delfi" pastāstīja frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.

No Saeimas tribīnes, runājot par likuma grozījumiem, Zakatistovs atzina, ka tā ir jūtīga tēma, jo alkohols nodara postu sabiedrības veselībai, taču vienlaikus tas ir saimniecisks jautājums, kas skar darba vietas. "Alkohola patēriņa tradīcija Latvijā ir nožēlojama, bet paliekoša lieta," sacīja Zakatistovs, atzīstot, ka dzeršanas lieta jāpadara dārgāka, bet samērīgi ceļot likmes. Deputāts norādīja, ka frakcijas piedāvājums ir saskaņots ar Finanšu ministriju.

Deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) debatēs atzina, ka pērn pieņemtais lēmums par akcīzes alkoholam samazinājumu bija noteikts uz zināmu laiku, turklāt ieņēmumu prognozes nav īstenojušās. "Tas ir vienos vārtos par labu alkohola ražotājiem un tirgotājiem," sacīja Dūrītis par "KPV LV" piedāvājumu, norādot, ka kompromiss būtu atgriešanās pie tās likmes, kas bija 2019. gada sākumā, bet šis piedāvājums nav tāds.

"KPV LV" piedāvājums paredz, ka, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz Latvijas valsts budžetu un komersantiem, kas veic darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem, vienlaikus arī turpinot nodokļu daļas palielinājumu alkoholisko dzērienu cenā, nepieciešams paredzēt pakāpeniskāku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu – akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem 2020. un 2021. gadā paaugstināt vidēji par 5%.

Šāda likmju paaugstināšana stiprā alkohola litra nodokļu daļu paaugstinātu par 0,38 eiro 2020. gadā un 0,40 eiro 2021. gadā, bet vīnam, kas ir otrais populārākais alkoholisko dzērienu veids, nodokļu daļa katrā gadā pieaugtu par 0,06 eiro (par litru). Nodokļu daļa alum pieaugtu par 0,03 eiro par litru.

"KPV LV" uzskata, ka likumprojekts pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību, it īpaši uzņēmējdarbību Latvijas-Igaunijas pierobežā, un šādas likmju paaugstināšanas rezultātā 2020. gadā vietējais patēriņš stabilizētos, kā arī tiktu saglabāta pierobežas tirdzniecība.

Frakcija pauž viedokli, ka, paredzot mērenu akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem un alum likmju paaugstinājumu 2020. un 2021. gadā 5% apmērā, valsts budžets kopā no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (t.sk. tirdzniecības pierobežā) salīdzinājumā pret plānoto kopā iegūtu apmēram 6 miljonus eiro 2020. gadā, 20 miljonus eiro 2021. gadā un 27 miljonus eiro 2022. gadā. Savukārt, saglabājot iepriekš paredzēto likmju paaugstinājumu, plānotie budžeta ieņēmumi būtu samazināmi par apmēram 30 miljoniem eiro ik gadu.

"Delfi" jau ziņoja, ka janvāra sākumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijai nācās uzklausīt tiešus nozares pārstāvju aicinājumus nekavējoties novērst martā gaidāmo akcīzes nodokļa likmes straujo pieaugumu alkoholam.

Patlaban likums "Par akcīzes nodokli" paredz, ka no 2020. gada 1. marta tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem no 101 eiro uz 111 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem no 168 eiro uz 185 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta no 1564 eiro uz 2025 eiro un alum (par katru absolūtā spirta tilpumprocentu) par 100 litriem no 7,4 eiro uz 8,1 eiro.

Ja Latvijā no marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par trim eiro vairāk, brīdinājusi Latvijas Alkohola nozares asociācija.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji apstiprinājuši, ka patlaban Latvijā salīdzinājumā ar tiešajiem konkurentiem – Baltijas valstīm – ir zemākā akcīzes likme, taču pēc 1. marta Latvijā tā būs visaugstākā – uz vienu spirta litru 20,25 eiro, kamēr Igaunijā 18,81 un Lietuvā 18,32 eiro.

Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins iepriekš atzinis, ka akcīzes kāpums martā radīs būtiskas izmaiņas tirdzniecības struktūrā, jo alkohola pārrobežu tirdzniecībai zudīs ekonomiskā jēga. Ministrijas pārstāvis atzīst, ka no ieņēmumu maksimizēšanas viedokļa efektīvāks ir mazāks kāpums, kas atļautu saglabāties pārrobežu tirdzniecībai, kaut arī mazākā apjomā.

Par šo tēmu jau tika diskutēts pērn vasarā, kad Latvija uz laiku samazināja akcīzes likmi stiprajam alkoholam pēc tam, kad Igaunija bija pieņēmusi tādu pašu lēmumu. Toreiz bija cerība, ka Igaunija savu lēmumu varbūt mainīs. Tomēr Igaunija savu lēmumu nav mainījusi, atstājot spēkā vasarā noteikto samazinājumu. Līdz ar to situācija patlaban ir līdzīga, kāda tā bija pērn vasarā, kad Latvija lēma par 15% samazināt akcīzes likmi stiprajam alkoholam, tādējādi saglabājot pierobežas tirdzniecību un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijā no 1. marta gaidāmais akcīzes kāpums jau tika ieplānots pirms trim gadiem un bija daļēji kompensējošs pasākums ieņēmumu no darbaspēka nodokļiem kritumam nodokļu reformas dēļ. Igaunijas lēmums ļoti "samaisīja kārtis" Baltijas valstīs. Šņucins atzina, ka, ja Saeima pieņemtu kādu lēmumu par akcīzes likmju kāpuma izmaiņām, budžeta grozījumi nebūtu nepieciešami, jo no ieņēmumu efektivizācijas viedokļa ar mazāku kāpumu var panākt tādus pašus vai lielākus ieņēmumus, ja tiek saglabāta pārrobežu tirdzniecība noteiktā apjomā, pat ja no iekšzemes patēriņa būtu mazāki ieņēmumi.

"Delfi" jau ziņoja, ka Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, kur piedalījās dažādas nozares organizācijas, to pārstāvji, negatīvi vērtējot martā paredzēto akcīzes likmju kāpumu, kā negatīvās sekas minēja nelegālā alkohola patēriņa pieaugumu, konkurētspējas zaudēšanu Baltijas reģionā, kā arī tirdzniecības un tūrisma nozares apsīkumu pierobežas reģionos, kur patlaban kaimiņvalstu pārstāvji ierodas iegādāties lētākus alkoholiskos dzērienus, radot papildu ienākumus mūsu valsts ekonomikai.

Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone brīdināja, ka, ja tiek pieņemts politisks lēmums atteikties no tirdzniecības pierobežā, tad tas ietekmēs arī viesmīlības un tūrisma nozares. Pirms būtisku lēmumu pieņemšanas ir jāveic analīze vairāku gadu griezumā, kā arī jāvērtē Baltijas valstu kontekstā, sacīja eksperte.

Savukārt Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols pastāstīja, ka 2019. gadā Igaunijas lēmuma un tam sekojošā Latvijas lēmuma dēļ ieņēmumu no akcīzes alkoholam plāns netika izpildīts, jo kopējais kritums alkohola tirdzniecībā bijis 4%, kamēr pierobežā 25%. Ja akcīzes nodokļa likmes saglabāsies, kādas tās ir pašlaik, tad arī tirgus saglabāsies pašreizējā līmenī. Taču, ja martā tās augs stiprajam alkoholam par 30%, tad Vītols prognozē 37 miljonu eiro zudumus budžetam, jo samazināsies arī ieņēmumi no tūrisma un degvielas tirdzniecības pierobežā.

Arī Pēteris Liniņš no Latvijas Alus darītāju savienības aicināja nepaaugstināt akcīzes likmes nedz alum, nedz stiprajam alkoholam, jo tas ir vitāli svarīgi Latvijas ekonomikai un konkurētspējas saglabāšanai. "Vajag iesaldēt likmi un ļaut nozarei strādāt, pildot valsts budžeta ieņēmumus," sacīja Liniņš.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis pauda uztraukumu par 1. martā gaidāmajām izmaiņām un deputātus aicināja deputātus rīkoties, lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā nebūtu augstākas kā kaimiņvalstīs.