Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem tiks paredzētas kredīta brīvdienas uz laiku līdz diviem gadiem, paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai.
Grozījumi noteikumos paredz garantiju sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kurus tiešu vai netieši un finansiāli negatīvi ir ietekmējušas Krievijas noteiktās sankcijas. Paredzams, ka garantijas tiks sniegtas par pašreizējiem finanšu pakalpojumiem ar nosacījumu, ka tiek atlikta šī finansējuma pamatsummas atmaksa vismaz uz vienu gadu, bet ne vairāk kā uz diviem gadiem, un, ja ir nepieciešams, tiek papildus atviegloti finansējuma atmaksas noteikumi, piemēram, uz laiku vai pilnībā atcelti kovenanti, pagarināts finansējuma atmaksas termiņš, nepalielinot finansējuma procentu likmi.
Kredīta brīvdienu garantijas tiks sniegtas, ja finanšu pakalpojuma nodrošinājuma nominālā vērtība pēc Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) novērtējuma nav mazāka par pamatsummas un procentu maksājumu atlikuma vērtību vai kopējais ekonomiskais labums, ko aprēķina pēc neto tagadnes vērtības un ko kredītiestāde vai tās meitas sabiedrība gūst saņemot garantiju un sniedzot kredīta brīvdienas un citus finansējuma atmaksas noteikumu atvieglojumus, nav pozitīvs.
Kredīta brīvdienu garantijas netiks sniegtas, ja saimnieciskās darbības veicējs jau bija nonācis finanšu grūtībās uz 2013.gada 31.decembri. Garantija tiek sniegta tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri pēc LGA atzinuma var atgūt ekonomisko dzīvotspēju, ja tiek īstenoti saimnieciskā darbības veicēja pārstrukturēšanas pasākumi.
Kredīta brīvdienas tiek paredzētas vismaz uz viedu gadu, bet ne vairāk kā diviem gadiem, kas pēc Ekonomikas ministrijas un LGA ieskatiem ir nepieciešamais periods, lai saimnieciskās darbības veicējs varētu pārorientēties uz jauniem eksporta tirgiem, kā arī atjaunot savu likviditāti un atsākt finanšu pakalpojumu pamatsummas atmaksas.
Kredīta brīvdienu garantijas tiks sniegtas pret LGA pašu līdzekļiem no iepriekš ieviesto Eiropas Savienības fondu programmu deklarētajiem līdzekļiem un to pārvaldīšanas ieņēmumiem.
Grozījumu noteikumos piedāvātā garantiju piešķiršanas kārtība, cik tālu tas ir iespējams, izslēdz atbalsta piešķiršanu kredītiestādēm vai to meitas sabiedrībām. Proti, saimnieciskās darbības veicējiem, saņemot garantiju, tiek atlikta finansējuma pamatsummas atmaksa vismaz uz vienu gadu un, ja ir nepieciešams, tiek papildus atviegloti finansējuma atmaksas noteikumi, nepalielinot finansējuma procentu likmi, tādējādi, kredītiestādes vai to meitas sabiedrības labumu, ko tās gūst no garantijas saņemšanas un attiecīgi finansējuma risku samazināšanās, pārnes uz saimnieciskās darbības veicēju.
Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā pagaidām nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.
Krievijas ieviestās sankcijas pārtikas produktu importam transporta nozarē vistiešāk skars tos autopārvadātājus, kuri izmanto refrižeratora tipa automašīnas, un zaudējumi kopumā varētu sasniegt vairākus desmitus miljonu eiro.
Kā ziņots, valdība 12.augustā nolēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, kā arī eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro. Kā sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), īpaši atvieglojumi būtu piešķirami tiem uzņēmumiem, kuru eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10% no kopējā realizācijas apjoma. Tas pats kritērijs attiecas uz šo uzņēmumu piegādātājiem.
Tāpat valdība pieņēmusi lēmumu, ka Ekonomikas ministrijai (EM) jārod risinājums, lai cietušajiem uzņēmumiem palīdzētu ar kredītu garantijām. Dombrovskis atzina, ka 30-40 miljoni ir maksimālā summa, ko novirzīt kredītu garantijām, bet uz vienu uzņēmumu šī summa nebūs lielāka par vienu miljonu eiro.
Valdība arī lēma, ka EM no saviem līdzekļiem eksporta tirgu apgūšanai pārdalīs piecus miljonus eiro.
Sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) EM vērtē atbalsta iespējas piena nozarei, savukārt Satiksmes ministrija jau valdībā rosinājusi transporta operatorus atbrīvot no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa.
