Krimas faktors stimulē Latvijas Zemessardzi, būtiski audzis uzņemto zemessargu skaits
Foto: Publicitātes foto

Latvija kopš 2014. gada ir strauji audzējusi izdevumus militārajai aizsardzībai, tāpat ir palielinājies uzņemto zemessargu skaits. Iedzīvotāju interese par iestāšanos Zemessardzē strauji palielinājās pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas un agresijas Ukrainas austrumos. Portāls "Delfi" vērsās pie darba devējiem, lai noskaidrotu to attieksmi pret dienestu Zemessardzē, ņemot vērā, ka zemessargu pienākumu izpildei nepieciešamas brīvas dienas.

Krimas krīzei, ko iezīmēja Krievijas bruņots iebrukums 2014. gada sākumā Ukrainā, Krimas pussalā, kā arī turpmākajiem notikumiem gan mūsu austrumu kaimiņvalstīs, gan visā pasaulē ir bijusi būtiska loma Latvijas aizsardzības stratēģijas attīstībā un sabiedrības attieksmes maiņā pret militāro dienestu. Latvija ir to valstu vidū, kas kopš 2014. gada ir strauji audzējušas izdevumus militārajai aizsardzībai. Tā mūsu valsts laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam aizsardzībai novirzīja ap 1% no IKP, bet 2016. gadā tie bija jau 1,5%, 2017. – 1,7%, šogad prognozes liecina par 2%, apkopots NATO datubāzē. Tomēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) LNT raidījumā "900 sekundes" atzina, ka ir liels risks, ka kopumā 2018. gadā atvēlētais finansējums aizsardzībai neveidos 2% no IKP, jo Latvijas ekonomika aug straujāk, nekā iepriekš prognozēts. Iespējams, varētu būt 1,9%, un, lai pildītu savu apņemšanos pret NATO, būs jāmeklē papildu līdzekļi.

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, bet Igaunijā jau kopš 2015. gada izdevumi aizsardzībai pārsniedz 2% no valsts IKP. Vērts atzīmēt, ka 2018. gadā no NATO valstīm vairāk nekā 2% no IKP aizsardzībai atvēl arī Grieķija – 2,3%, Lielbritānija – 2,1% un ASV – 3,5%, savukārt vismazāk Luksemburga – 0,6%, Spānija – 0,9% un Beļģija – 0,9%.

Ne tikai valstiskā līmenī, bet arī iedzīvotāju vidū līdz ar notikumiem Krimā ir pastiprinājusies interese par iespēju aizsargāt savu valsti. Piemēram, 2014. gadā ir gandrīz divkāršojies uzņemto zemessargu skaits salīdzinājumā ar gadu iepriekš, arī 2015. gadā pieaugums bijis gandrīz 50% apmērā, sasniedzot 1,2 tūkstošus jaunuzņemto zemessargu, no kuriem apmēram 80% ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Pēc tam gan intensitāte ir nedaudz atslābusi. "Iedzīvotāju interese par iestāšanos Zemessardzē strauji pieauga pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos, izprotot, ka valstiskā neatkarība nav pašsaprotama un ikviens var iesaistīties valsts aizsardzībā," skaidro Aizsardzības ministrijas pārstāve Sandra Brāle.

Jāatzīmē, ka Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā Nacionālo bruņoto spēku struktūra. 2018. gadā (dati uz 30. jūniju) Latvijā bija 8234 zemessargi, no tiem vīrieši – 6877, sievietes – 1357. Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju Nacionālie bruņotie spēki miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.

Atbildot uz jautājumu par darba devēju pretimnākšanu un attieksmi pret saviem darbiniekiem, kas vēlas darboties un ir iesaistījušies Zemessardzē, Aizsardzības ministrija norāda, ka darba devēju attieksme ir dažāda. Ir uzņēmēji, kuri atbalsta savus darbiniekus zemessargus, piemēram, dod papildu atvaļinājuma dienas. Tomēr atsevišķi uzņēmumi nelabprāt pieņem darbā zemessargus, jo tas ietekmē uzņēmuma darbību, piemēram, ir grūtības piešķirt darbiniekiem brīvas dienas Zemessardzes mācībām. Tāpat ir darba devēji, kas dod iespēju darbiniekiem doties uz mācībām likumā noteikto dienu skaitu un atbalsta darbinieku, ja viņš vēlas mācīties karjeras kursos un piedalīties arī dienesta uzdevumu izpildē, bet atsevišķos gadījumos darba devēji stingri pieturas pie likumā noteiktā dienu skaita.

Šobrīd Zemessardzes likumā ir noteikts, ka darba devējs atbrīvo darbinieku no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot algu, līdz piecām darba dienām gadā zemessarga apmācībai, kā arī līdz piecām darba dienām gadā Zemessardzes uzdevumu pildīšanai. Vienlaikus, portālam "Delfi" sazinoties ar darba devējus pārstāvošajām asociācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju, tajās atzina, ka brīvo dienu piešķiršana zemessargiem šobrīd nav prioritāra problēma uzņēmēju vidū.

Paši saistīti ar Zemessardzi

Zemessardzi atbalstošo uzņēmēju skaits ik gadu palielinās, vērtē Aizsardzības ministrija. Arvien vairāk darba devēju saprot Zemessardzes nozīmi valsts aizsardzībā un to, ka valsts aizsardzība ir visas sabiedrības atbildība. Visatsaucīgākie darba devēji, protams, ir tie, kas paši ir zemessargi vai bijuši saistīti ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Piemēram, šā gada janvārī tika apbalvoti aktīvākie un atsaucīgākie Zemessardzes atbalstītāji. Starp tiem bija tādi uzņēmumi kā "Cemex" (struktūrvienības Saldus un Brocēnu novadā), "Latvijas Valsts meži", "Latvijas finieris", "Zvārdes šautuve", "Zemgales veselības centrs", Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs. Tāpat tika novērtēta "Ceļu būvniecības sabiedrības "Igate"', "Krista–A", "RTU enerģija" u. c. atsaucība.

"Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi Latvijā ir aktualizējuši diskusiju par visaptverošu valsts aizsardzības stratēģiju, kurā ar laiku tiktu iekļauti visi civilie procesi. Valsts institūcijas un mediji par to runā arvien vairāk, aicina nebūt vienaldzīgiem, un rezultāts ir jūtams – sabiedriskā doma mainās un aizsardzības jautājumiem tiek pievērsta lielāka uzmanība," vērtē "Latvijas Finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Cilvēkiem, kuri ziedo savu laiku mūsu kopējās aizsardzības vārdā, ir jādod arī iespēja būt kopā ar sev tuvajiem.

Viņš uzskata, ka savu iespēju robežās iesaistīties valsts aizsardzībā vai atbalstīt cilvēkus, kuri to dara, vajadzētu būt ikviena pienākumam. Rietumu pasaules pamatvērtībām – ilgtspējai, stabilitātei, mieram – jābūt starp prioritātēm visās sabiedrības grupās, tostarp uzņēmumos, kam šai ziņā ir iespējas rīkojoties arī vairāk, nekā nosaka likums. Piemēram, "Latvijas Finiera" koplīgumā ir atrunāts apmaksāts divu kalendāra nedēļu papildu atvaļinājums darbiniekiem, kuri pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē vai ir rezerves karavīri. "Cilvēkiem, kuri ziedo savu laiku mūsu kopējās aizsardzības vārdā, ir jādod arī iespēja būt kopā ar sev tuvajiem," spriež Biķis.

Savukārt "Cemex" personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere atzīst, ka uzņēmums kā darba devējs neiebilst pret darbinieku dalību dažādās organizācijās, ja vien tas nav pretrunā ar likumu un sabiedrības interesēm. Atbalstāmi, ja darbinieka individuālā pārliecība un iniciatīva sniedz arī valstiska līmeņa pienesumu. "Līdz šim neesam jutuši neērtības, ko būtu radījusi darbinieku prombūtne, – laikus plānojot, kompromisu var atrast," uzskata Šedlere.

Paredzama lielāka iesaiste

Pērn 19. decembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par ekonomisko stimulu izstrādi uzņēmumiem, kas nodarbina zemessargus un rezerves karavīrus, lai motivētu viņu regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. Plānots pakāpeniski pāriet uz zemessargu apmācību, organizējot desmit dienu nepārtrauktas mācības, proti, piecas darbadienas un nedēļas nogales pirms un pēc šīm darbadienām, tādējādi nodrošinot katras vienības kaujas spēju stiprināšanai nepieciešamo kolektīvo apmācību.

Informācijai
Zemessardzes likuma 6. pants. Zemessardzes dienesta izpilde:
(4) Darba devējs vai izglītības iestāde atbrīvo Zemessardzes dienestā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām), neizmaksājot viņam darba samaksu, bet saglabājot darba (amata) vietu vai tiesības turpināt mācības:
1) līdz piecām darba dienām gadā zemessarga apmācībai;
2) līdz piecām darba dienām gadā Zemessardzes uzdevumu pildīšanai;
3) ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā – līdz ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanai;
4) līdz pusotram gadam dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos un tam nepieciešamajai apmācībai;
5) līdz pusotram gadam, ja zemessargam uzdots pildīt prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Source

DELFI Bizness

Tags

Aizsardzības ministrija Krima Lasāmgabali Nacionālie bruņotie spēki Zemessardze
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form