Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta deficītiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina trešdien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.
Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta deficīts oktobrī–decembrī bija 2,8% no IKP.
Lielāks budžeta deficīts bijis vien Ungārijā (-3,9% no IKP).
Deficīts ceturtajā ceturksnī bijis 12 valstīs, par kurām pieejami dati, bet desmit valstīs reģistrēts budžeta pārpalikums.
Budžeta deficīts ceturtajā ceturksnī bijis arī Slovākijā (-0,1% no IKP), Dānijā (-0,2%), Austrijā (-0,3%), Somijā (-0,7%), Igaunijā un Portugālē (abās valstīs -1,2%), Lielbritānijā (-1,4%) un Beļģijā (-1,5%), Francijā (-2,5%) un Rumānijā (-2,6%).
Savukārt pārpalikums ceturtajā ceturksnī bijis Nīderlandē (+0,2%), Polijā (+0,3%), Vācijā (+0,4%), Zviedrijā (+0,6%), Lietuvā un Slovēnijā (abās valstīs 0,7%), Čehijā (+1,1%), Maltā (+1,5%) Luksemburgā (+2,5%) un Bulgārijā (+2,8%).
Salīdzinājumā ar pērnā trešo otro ceturksni valsts budžeta bilance ceturtajā ceturksnī pasliktinājusies 12 valstīs, par kurām pieejami dati, bet desmit valstīs bilance uzlabojusies.
Viskrasāk budžeta bilances situācija pasliktinājusies Portugālē (-4,5 procentpunkti), Ungārijā (-2,6 procentpunkti), Dānijā un Nīderlandē (abās valstīs -1,5 procentpunkti).
Toties lielāko valsts budžeta bilances uzlabojumu piedzīvojusi Slovākijā (+viens procentpunkts), Polija un Igaunija (abās valstīs +0,9 procentpunkti). Latvijā budžeta bilances situācija pasliktinājusies par 0,5 procentpunktiem, bet Lietuvā tā uzlabojusies par 0,2 procentpunktiem.
Ceturtajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais vispārējās valdības deficīts ES bija 0,9% no IKP, bet eirozonā tas veidoja 1% no IKP. Trešajā ceturksnī tas gan ES, gan eirozonā bija 0,5%.
Nav pieejami dati par Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Īriju, Kipru un Spāniju.
