Latvijas lauksaimnieki bažījas par iespējamo lauku attīstības budžeta samazinājumu pēc 2020. gada, komentējot Eiropas Komisijas (EK) trešdien publicētos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) budžetam pēc 2020. gada, norādīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) un biedrībā "Zemnieku saeima".
"Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka EK nākotnes budžeta piedāvājumu uztver ar divējādām sajūtām. "Ir prieks, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanas piedāvājums ir daudz labāks kā pēdējā pusgadā tika prognozēts. Taču ir ļoti žēl, ka tiek piedāvāts samazināt KLP budžetu par 5%, neskatoties uz to, ka lauksaimniecībai ir jāsaskaras ar daudziem jauniem izaicinājumiem, tostarp pieaugošu klimata nepastāvību, cenu nestabilitāti, augošām vides prasībām un pieaugošu starptautisko konkurenci jaunu starptautiskās tirdzniecības līgumu dēļ, kā arī aizvien pieaugošu ienākumu un dzīves līmeņa atšķirību starp pilsētām un laukiem," atzīmēja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa piebilda, ka pagaidām nevar komentēt, vai un cik lielā mērā Latvijas lauksaimniekiem izlīdzināsies tiešmaksājumi, jo patlaban publiski vēl nav zināmas "nacionālās aploksnes" jeb valstij piešķirtie līdzekļi.
Tomēr EK publiskotajā dokumentā ir pieminēta konverģence attiecībā pret Baltijas valstīm, lai gan nav zināms, cik liela. "Latvijas zemnieki, protams, cer, ka piedāvājums ietvers solīto izlīdzināšanu starp dalībvalstīm attiecībā uz tiešmaksājumiem, tādējādi Latvijas saņemamā nauda no ES budžeta palielināsies, nevis samazināsies," viņa uzsvēra.
Pēc Dzelzkalējas-Burmistres teiktā, Latvijas lauksaimniekus dara bažīgus iespējamais lauku attīstības budžeta samazinājums, kas Latvijai ir tikpat svarīgs kā tiešmaksājumi, jo lauku attīstības nauda palīdz kaut nedaudz ieguldīt lauku infrastruktūrā, inovācijās, investīcijās jaunās tehnoloģijās, jauno zemnieku piesaistē.
"Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece uzsvēra, ka priekšā ir ļoti aktīvs Latvijas interešu aizstāvības gads un pauda cerību, ka valsts un nevalstiskās struktūras spēs veiksmīgi sadarboties un arī pēc 2020 .gada Latvija saņems būtisku ES finansējumu, kas ļaus valsts tautsaimniecībai un dzīves līmenim kopumā tuvoties ES vidējam līmenim.
Arī LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis sacīja, ka Latvijas lauksaimniekus dara bažīgus iespējamais lauku attīstības budžeta samazinājums. "Bažas ir, tāpēc mēs 18. aprīļa LOSP pārstāvju sapulcē bijām uzaicinājuši Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuras iztaujājām un pieņēmām, ka lauksaimniekiem ir jādod iespējas nākamajā plānošanas periodā iegūt resursus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Vides fonda un Kohēzijas fonda. Prasām, lai Latvijas valdība uzturētu šo prasību, pārstāvot Latviju Eiropas Parlamentā (EP)," sacīja Vilnītis.
Viņš arī piebilda, ka negatīvi vērtējams EK piedāvājums samazināt KLP budžetu par 5%. "Esam sūtījuši iebildumus un prasījuši KLP budžetu nesamazināt. Apzinājāmies, ka tāda varbūtība ir," uzsvēra Vilnītis.
Pēc Vilnīša teiktā, būtiski, lai Latvijas lauksaimniekiem izmaksātie tiešmaksājumi nākošajā plānošanās periodā no 2021. - 2027. gadam būtu līdzvērtīgi Eiropas vidējam līmenim. Pagaidām katrai ES dalībvalstij izmaksājamais tiešmaksājumu apmērs vēl neesot zināms.
Jau ziņots, ka trešdien EK nāca klajā ar priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu 2021. - 2027.gadam, paredzot, ka plānotais finansējums ES KLP nākamajā septiņu gadu finanšu periodā būs par 5% mazāks nekā pašreizējā ES daudzgadu budžeta periodā no 2014. līdz 2020. gadam.
Plānots, ka priekšlikumi par KLP reformām pēc 2020. gada tiks publicēti šā gada maija beigās. Sarunas par ES daudzgadu budžetu nākošajā plānošanās periodam 2021. - 2027. gadā turpināsies vienu līdz divus gadus. ES daudzgadu budžetu apstiprinās, vienojoties visu dalībvalstu vadītājiem.
