Nodokļu reformas pilnveidošanas gaitā minimālā darba alga valstī pagaidām jāsaglabā 380 eiro līmenī, to palielinot pakāpeniski, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norādījis, ka organizācija neatbalsta vēlmi palielināt algu līdz 430 eiro mēnesī un uzskata, ka to nevajadzētu darīt tik strauji. "Strikti paliekam pie ieteikuma ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo darba algas daļu palielināt līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamā minimuma palielināšana ļautu darbiniekam saņemt lielāku algu uz rokas, neradot papildus izmaksas darba devējam," uzsvēris Vilnītis.
Laukos uzņēmēju maksātspēja nav tik liela kā pilsētās, liela daļa darbu ir sezonas rakstura, tālab LOSP pastāv uz to, ka nodokļu reformas pilnveidošanas gaitā minimālā darba alga valstī pagaidām jāsaglabā 380 eiro līmenī, to palielinot pakāpeniski.
"Arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem 40% strādājošo nodokļu maksātāju ir minimālās algas vai zem minimālās algas saņēmēju, kas spilgti iezīmē situāciju valstī," uzskata LOSP.
Kopumā LOSP atbalsta sagatavotos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN) un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN).
Izstrādājot grozījumus, Finanšu ministrija (FM) ņēmusi vērā būtiskākos lauksaimnieku iebildumus un izpratusi lauksaimnieku situāciju, vērš uzmanību biedrība. Tomēr LOSP vēl joprojām pastāv uz to, ka "lauksaimniekiem kā IIN maksātājiem tiek saglabāti atvieglojumi, paredzot, ka līdz 2023. gadam ar IIN apliekamajā ienākumā neiekļaus summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai".
Kā uzsvēris LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, tāpat līdz 2023. jāpagarina atvieglojums, "kas dod iespēju zemes pārdevējam, kurš zemi pārdod lauksaimniekam, nemaksāt IIN, kā arī IIN režīmā tiek saglabāta esošā IIN likme 10% un esošā IIN aprēķināšanas kārtība zemes nomas darījumiem".
Ziņots, ka koalīcijas partneru vidū panākta vienošanās minimālo algu nākamgad celt no pašreizējiem 380 eiro līdz 430 eiro.
Pret to savus iebildumus jau izteikusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, aicinot politiķus minimālo algu celt pakāpeniski, nevis uzreiz viena gada laikā par 50 eiro.
