Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) savu atbalstu nodokļu reformai uz laiku aptur un prasa godprātīgu un pietiekamu papildfinansējumu veselības aprūpei un izglītībai, portālu "Delfi" informēja LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns.
Kā informē savienībā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie LBAS ar aicinājumu atsaukt atbalstu Finanšu ministrijas izstrādātajam nodokļu reformas projektam.
Tas pamatots ar to, ka nav īstenots Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) lēmums līdz 1. jūnijam reformas projektā paredzēt finansējumu veselības aprūpei, kas līdz 2020. gadam nodrošina finansējuma pieaugumu līdz vismaz 4% no IKP.
Līdz ar to LBAS savu atbalstu nodokļu reformai aptur uz laiku un prasa godprātīgu un pietiekamu papildfinansējumu veselības aprūpes nodrošināšanai – mediķu darba samaksai un pakalpojumu pieejamībai.
Tāpat savienība prasa Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku un to iesniegt sociālajiem partneriem un Ministru kabinetam. Šāds lēmums pieņemts, savstarpēji konsultējoties LBAS valdei.
LBAS ir iesniegusi vairākus priekšlikumus iespējamajiem avotiem papildfinansējumam veselības aprūpei.
Arodbiedrību savienība kategoriski nepiekrīt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ierosinātajam fiksētajam maksājumam 20 eiro mēnesī katram darbaspējīgajam.
Šāds darba devēju piedāvājums nodokļu reformā kardināli izjauc līdzsvaru starp darba un kapitāla interesēm, gandrīz visus papildfinansējuma izdevumus pārliek uz darbinieku pleciem, uzsver LBAS.
Jau šobrīd no darbinieku bruto darba samaksas veiktie maksājumi Latvijā ir 33,5%, Igaunijā 23,6%, Lietuvā – praktiski 23%, vērš uzmanību arodbiedrību savienība.
Ņemot vērā, ka LDDK savu priekšlikumu uztur, LBAS ierosina šādus priekšlikumus:
- Pārejas periods dividenžu izņemšanai ar 10% ienākuma nodokli ir viens gads. Sākot ar 2019. gada 1. janvāri - 20%.
- VSAOI - darba samaksai līdz 55 tūkstošiem eiro gadā darbaspējīgais saņem visus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, darba samaksā virs 55 tūkstošiem eiro gadā visas iemaksas veic, bet saņem pakalpojumus tikai par 1.un 2. līmeņa pensijām, īslaicīgos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus nesaņem, šī nauda paliek sociālās apdrošināšanas budžetā.
- 2018. gadā jānosaka minimālā mēnešalga 450 eiro (par 20 eiro augstāka).
- Veselības aprūpes valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšana saistīta ar VSAOI nomaksu vismaz no minimālās mēnešalgas, tiem, kuri nav attaisnotie nemaksātāji un neizpilda šo VSAOI līmeni, nosaka augstāku pacientu līdzmaksājumu uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
Ziņots, ka maija sākumā valdība deva zaļo gaismu jaunajai nodokļu reformai, vienbalsīgi atbalstot valsts nodokļu pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam.
Pamatnostādnes paredz samazināt IIN no 23% līdz 20% (algām līdz 45 tūkstošiem eiro gadā), ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem.
Paredzēts arī palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro strādājošajiem un 250 eiro pensionāriem (2020. gadā pensionāriem līdz 300 eiro), kā arī noteikt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā. Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
